Man te visādas jautras padarīšanas, bet vislabākā ir tā, ka vakar pamodos un nolēmu pārkārtot kafijas galdiņu. Nebraukšu uz teātra festivālu, jo pagājušogad uztaisīju dokumentālo par viņiem un vēl iedevu 20 eiro no labas sirds, bet šogad man nav ne brīvbiļetes, ne aliņa, bet par ieeju jāmaksā 45 eiro. Es pass. Attieksme arī bija nedaudz dīvaina, tipa es veca baba no laukiem, bet viņi ir stilīgie, uzticamie studenti, man nevarot uzticēties, jo es veca un nezināma. Tas izraisīja daudz nepatīkamu sajūtu manā galvā. Vairs neziedošu. Vēl nosauca mani par ebrejieti kaut kādā sakarā. Laikam tāpēc, ka man bija daudz naudas. Too much is too much. I am way too grown up and forever young for this. Jaunieši turklāt mākslas vēsturi un filozofiju vēl nav iepazinuši. Es tajā vecumā studēju Kantu un mīlēju tēlotājmākslu. Viņiem vēl joprojām visas tēmas ir par pieaugšanu, vai nav laiks pāriet uz ko nopietnāku?! Sociālie, politiskie, filozofiskie komentāri, piemēram, teātrī tiem ir jābūt klātesošiem, bet tur cilvēki vēl joprojām apcer telefona čatu no 3 burtiem. Sansusī ir daudz nopietnāks pasākums ar reāliem mūzikas akadēmiķiem, un 3 dienu biļete maksā 65 eiro. Tur ir pat dušas.