sodien ar A vedam manus vecakus majas no koncerta. A notrieca aapsi. visu atlikuso celju grauzu nagus. tad nolemam braukt pa granteto celju. to pasu, pa kuru ieprieks (no ritiem ar teti, vakaros ar mammu) 10 gadu garuma braucu uz skolu. tetim masina vienmer skaneja swh un piektdienas no rita biezi vien tika atskanota the cure dziesma friday im in love. mes ar teti nekad pa celam uz skolu nerunajam. biezi raudaju, jo skolaa nejutos ipasi laimigi un tas, ka prieksaa vesela diena tur laikam nelikas parak iedvesmojosi, vispar es neatceros, par ko raudaju. bet kad skaneja piektdienas dziesma, jutu prieku. ar mammu braucot majas vienmer bija tumss. ziemaa biezi putenoja un izskatijas, ka brauc cauri kosmiskai ejai. mes dziedajam speka dziesmas kas vinai bija diskaa, kaucaam lidzi vardiem zeme mans augums un udens manas asinis gaiss mana elpa un uguns mans gars zeme mans augums un ūdens manas asinis gaiss mana elpa un uguns mans gars. ar mammu mes runajam. es nezinu, ar ko vina runaja pec tam, kad aizbrucu uz rigu. bet vina tagad brauc pa citu celu. varbut tadel. 

lai vai ka, sie divi notikumi, aapsha slepkaviba un izbrauksana pa grants celu, man lika iedomaties kaa tas bus, kad es nebusu pa istam. zinot manu dzivesveidu, varetu teikt, ka esmu paklauta mazliet lielakam riskam ka videjais pilsonis. izklausas mazliet lieliigi, varbut es lielos. ir kaut kas stiligs tajaa, ka vari apgalvot, ka neuztver so dzivi tik nopietni, lai dzivotu pratigi. es gan visas sis lietas daru tadel, ka nevaru nedarit. es nevaru nebraukt ar motociklu, es nevaru nebraukt ar fiksiti bez bremzem, es nevaru netriekties ar sosejnieku leja pa kalnu serpentiniem. es gribu buraat apkart pasaulei. es gan saprotu, ka man nav 400k dolāru buru laivai un vēl pusmiljons komandai un operatoriem, ka mildas ekspedicijas dalibniekiem, bet gribu vismaz aiburat lidz ronju salai negaisa laikaa. ar to visu ir taa, ka tas prasa milzigu koncentresanos. neviens nekad nav tik loti klatesoss kaa cilveks, as triecas uz 170 pa jurmalas soseju. tavs redzes loks sasaurinas, laiks nedaudz iesalst, tu iespejam sneelpo, varbut ari elpo. mazakaa vajiba un varbut esi gar zemi. tiesi si situacija, tiesi taja bridi ir vissvarigakais, kas norisinas saja pasaule. tas ir vienigais, kas norisinassaja pasaule. nav ta, ka es nezinu statistiku, nav ta, ka man ir bail atstat savus milotos vienus. es nevaru citadak un es nenozeloju. mana dzive ir bijusi tik piepildita pat tagad, kad man ir 22 gadi. esmu izdarijusi tik daudz ko interesantu, esmu izdzivojusi tik daudzas dzives. man ir bijusas skaistas un negantas draudzibas, man ir bijusi naksnigi piedzivojumi, man ir bijusi pasaules skaistaka gimeniskaa milestiba, pasaku stastu cieniga berniba, narkotiku izraisiti deliriji un neiedomajamakie atgadinjumi, stindzinosi salauzta sirds, mierinosakie apskavieni un kaisligakais sekss, darba un akademiskie panakumi (ari neveiksmes), stiligas masinas, neaizmirstami celojumi, gardas brokastis, skaistuma un sevis atklajumi, esmu nometusi dazadas aadas un jutusi, kaa mainos un kadas ir sapes, kad aug kauli. esmu melojusi un smejusies un raudajusi un gulejusi slimnica un peldejusies pa pliko un zimejusi grafiti zem tilta un dziedajusi lidzi koncertos un kemmejusi savus kakjus, turejusi miku, kad vina izslid no sis pasaules, nokartojusi bioreaktoru kursu un fermentacijas kursu pie nejauka profesora. es esmu sedejusi medibu torni saulrietaa, es esmu spelejusi pudeli klases ekskursijas autobusa aizmugurejos sedeklos, es esmu nokrasojusi matus visas krasas, es esmu sanemusi visu pasaules milestibu. esmu devusi milestibu. 

es joprojam to varu dot, vienkarsi zini, ka varu dot un tad tu sapratisi. 

ja gribi mani satikt, aizej uz kadu no man milam vietam - pilskalnu (un nosluc ar ragavinam), manu istabu (iesledz alt-j uz masas tumbinjaam), pie juras (es milu vecaakju pludmali), aizbrauc uz balozu kafejnicu ar velosipedu pa veco jelgavas soseju (un panem kvasu), apsedies zem priedes, zem kuras gul mika (paruna ar vinu), pasedi gaujaa pie baara letes (pasuti kartupelu pankukas ar lasi un gaujas alinu ar citrona skeli), apciemo manas bites (vinas joprojam par mani doma), aizej uz agenskalna tirgu pec dalijam, samilo manu kakji, aizbrauc uz peipusa ezeru (un neko nenoker), aizbrauc uz benzintanku no vecaku majas un panem saldejumu. patiesiba tu mani vari satik ik uz stura, es milu visas sis vietas un lietas un vel vairak. es esmu laimiga. atvaino man par manu skaisto motociklu, es tikai gribeju dzivot seit un tagad, pat ja tas nozime, ka pec briza es vairs neesmu.

paliec vienmer zinkarigs, 

K