skumji
Daiļa jauna Bērnu māja pasaku namiņā, kuru pats Laube projektējis, cita dzīvesvieta ar dārzu, ruds suns, dēls atgriezies no svešuma,pārējie bērni arī siltumā un paēduši, labs draugs solās atbraukt,u.t.t - visādi jaukumi.
Jālīksmojas un pateicībā jāliec galva, bet es - tik smeldzīgi skumstu.
Viss it kā - kā eklērs bez pildījuma.
Varbūt tāpēc, ka Kurmītis visu nakti negulēja un es ar viņu
Varbūt tāpēc, ka kolēģi saslimuši, baidījos nokavēt darbu , jo Kurmīša tētis tieši no lidostas.
Varbūt tāpēc, ka man neviens neraksta vēstules un tad dažreiz liekas, ka manis nemaz nav.
Nu, vēstules tieši man, Vārnai.
Kaut vai sviestmaizes vai ābola veidā.
Jo Lapsa jau zināja, kā Vārna jāapvārdo.
Ka viņai skaista balss, ka viņa laba - tā arī pie siera tika.
Ā, vispār, muļķības.
Paldies par dīvāniņu!
Lidoju tālāk.