Mēness
Attaisīju uz nervu pamata Dienvidtiroles Laimburg(Alto Adige Lagrein 2004} - ļoti mēnesnīcas vīns, izrādās.
Uzreiz atcerējos, ka mana Draudzene nesvinēs dzimšanas dienu, jo nav naudas.Un vēl sajutu, ka vēršgaļas buljona aromāts piedod mājīgumu.Vēl, lasot, T. interviju ar ēģiptologu, atcerējos nemirstīgo uzvedumu, kurā Trakais Suns bija Ozīriss, bet Cāmis - Izīda.Izīda lasīja pa pasauli izmētātos brāļa gabalus un vaimanāja - Ozij, ak Ozij!
Vēl es domāju, kur lai dabū divas algas rītdienai un kā atkauties no trakā un alkatīgā BM īpašnieka.
Tad es atcerējos, kā kāds vīrs aizvakar drūmi teica, ka laiks ir lineārs, bet kāda jaunava šovakar bilda, ka neticot, ka laiks ir lineārs.
Te nu noteiti nav nejauša atmiņa par izgājušo nedēļu, kad es kādā kastē atradu daudzus lineālus un izdalīju tos bērniem.
Vakar katrs bērns dabūja pa kalendāram.Kaķis veikalā atzinās, ka nevar ciest pulksteņus.Jau no bērnības.
Te vietā manas bērnības riebums pret pulsteni ar zvanu, zem kura gulēju, kad ciemojos pie Papa.
Papam jau nu gan nepatiktu, ka es dzeru vīnu, kaut gan es turu gaišā atmiņā to nakti, kad viņš, vīnu sadzēries, pārnesa mājās garu ūdensvada cauruli, kurai otrā galā turējās milicis.
Te jau arī zemais vasaras logs, pa kuru no rīta izkāpt dārzā, uzkāpt vecajā ķirsī un lupnāt sevišķi garšīgos siltos sveķus.
Korintes, ērkšķogas, jāņogas un svilpītes no akācijas akmens kaudzē.Tā kaudze - tik liela un augsta, īsts kalns dārzā.
Zināms, tā bija skaistā māja, kura tika sabombardēta kara laikā.
Un vēl liepa ar štābiņu, no kura varēja vērot retos gājējus Pārdaugavā.
Vasarā jau visi brauc uz Jūrmalu.Saldējums! Auksts, bet ne ledains.Ar lielo alumīnija karoti rūpīgi iekasīts kraukšķīgā glāzītē.
Plombīrs ar riekstiem.
Un lapotne - tik ēnaina, bet saulītē - tik gaišs.

Tiešām sirsnīgs vīns.
Kur npoirku?
Itāļu veikalā, Skolas ielā.