Lasot mežā riekstus un brūklenes turklāt
Lasīju avīzi 'Kurzemnieks'.
Lapā "Jaunieši līgo" atradu prieka avotu, vēlos padalīties.

CIETUŠO NES UZ ROKĀM.

Pagājušā gadā mēs Usmā, nometnē "Esi svēts, papardes ziedu meklējot!", dzīvojāmies trīs dienas.Gulējām Tautas kristīgajā skolā.
Līgo vakarā bija liels pasākums.Dienā meitenes nopina vainagus, vakara skatē labākie tika apbalvoti.
Bija arī Jāņu dziesmu konkurss.Tajā draudžu komandas sacentās pa divām.Nosacījums tāds, ka jādzied līgodziesmas melodijā, bet ar saviem vārdiem un nedrīkst apvainot pretiniekus
Vērtētāji diskvalificēja tos, kuri pretinieku komandu divas reizes apvainoja.Tika dots nedaudz laika izdomāt, bet lielākoties nācās visu radīt uz vietas.Dziedājām pamīšus: viens vienu pantu, otrs otru.Uzvarēja komanda, kurai neaptrūka vārdu.Pēc pirmajām cīņām bija arī pusfināls un fināls.

Bija arī nakts orientēšanās "Papardes ziedu meklējot".Mūs sadalīja jauktās komandās, t.i., lai vienas draudzes locekļi nebūtu kopā. Vispirms mums lika kārtīgi nosmērēties;kurš to izdarīs vislabāk, tam kaut kas būs.Visi tādi melni devāmies trakā trasē, mums visu laiku sekoja vīrietis, tērpies ādās, kurš bija domāts Kristus.
Gandrīz pašās beigās bija pretīgs grāvis, kuram pārmests baļķis.Ja kāds grāvī iekrita, nācās pa to brist uz priekšu.Tur ūdens bija līdz viduklim.
No mūsu komandas viena meitene iekrita grāvī, un viņa dabūja brist.Beigās vajadzēja izvēlēties cilvēku, kurš visvairāk cietis.Protams, izvēlējāmies to meiteni.Mums viņa līdz beigām bija jānes uz rokām.Balvā saņēmām pestīšanu un drīkstējām melnumus nomazgāt Usmas ezerā.

Kristīne