ak, kā pietrūkst to garo garo vakaru, kuri, kā tobrīd liekas, nekad nebeigsies un rīts nekad nepienāks. dūmakainās naktis. jeb ļoti svaigās jūras/meža naktis. klusās, domīgās sarunas. un tie rīti, kad daba lēnām mostas, sētnieki sāk tīrīt ielas, tantes dodas uz agrajiem darbiem, bet es vēl tikai dodos čučēt.