hm, nekas ļoti konkrēts! man ir daudz laika domāt. ienāca prātā, ka agrāk dusmojos par tik daudzko lieku - gan lidzcilvēku rīcību, gan , piemēram, par kaimiņiem, kas visu nakti dzer un trokšņo, par sevi. tagad tās lietas kaut kā savādāk izjūtās. :) galugalā, katrs tomēr pamatā veido savu dzīvi, ne? dusmas, šķiet, ir liekas manā. kaut kā tā.