A.B.
"vēlāk smēķētavā Ervē Žonkūrs, smagi sperdams soļus, ko spēcīgie dzērieni bija darījuši stipri grīļīgus, piestreipuļoja pie kāda vīra, kas vientuļš sēdēja pie galda un truli lūkojās tukšumā. Ervē Žonkūrs pieliecās viņam klāt un lēni teica:

- Man jums jāpaziņo kas ļoti svarīgs, monsieur. Mēs visi esam pretīgi. Mēs visi esam brīnišķīgi un vienlīdz pretīgi."