Vakarnakts bezmiega rezultātā vēl aizvien vaļājos pa palagiem. Kafijkrūze gan jau ir pustukša, bet vēl aizvien velk uz miegu. Vajadzētu ķerties pie pāris tekstiem par renesansi, par reformāciju, bet arī tam ir vēl daudz, daudz par agru. Aiij, es gaidu, kad tās dīvainās rudens-bezmiega naktis būs aiz muguras un nakts laikā varēs gulēt kā kupenā. Viss, tas bija viss, kas man šorīt/šodien bija sakāms!
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: