Lai neaizmirstu
Šodien no rīta ilgi cēlos, 8:40 biju piecelusies ieslēdzu kompi,palika auksti ielīdu gulta un līdz 9 guleju. Paspēju nosapņot otro sapni,tāpēc lai neaizmirstu..

Šis ir tas 2. sapnis:

Liepāja,es ciemos pie omes,Ārā silts saulains, krastā,kur baigais paisums, tur tāda vētra, bet vētra ir tikai līdz horizontam, tālāk ir skaidri saprotams kad vētras nav. un sie milzīgi spēcīgie viļņi acīmredzami izposta molu 2 vietās - pašu mola galu, un sākumu. Pludmale izskaloti karogi no kuģiem. paņemu latvija karogu, un iesprauzu stabili zemē. Radās interese iečekot īsto viļņu izmērus, eju zu krastu, un nāk tas vilnis, e sprotams bēgu, un kā jau sapnī , nekur neaizbēgsim, bet mnai neievelk, tikai uzsit pa muguru, un kājas slapjas paliek, ta dman ir kaut kāds mirkliss lai es paspētu uzkapt augstākā vietā, e suzkapju, un kliedzu tiem kaķiem "škic"..
Tad iedomajos aiziet pastāstīt visu omei, viņa dzīvo pie pašas jūras,burtiski ap stūri. ieeju iekša kāpņutelpā, un a rmani ienak 1 kaķis, un 1 suns, es tiem apsaku pagaidiet e sjums atnesīšu paēst, paeju garam kaimiņienei kura maina "poģīī" spuldzīti, Pieeju pie leduskapja, meklēju zirņus ( Suni barosu ar zirņiem, kaķi ar pienu) Ieberu bļodiņā zirņus, mekleju pienu, padzeros, mm garšīgs leju bļodiņā, sanak bik uzliet virsū zirņiem, skatos zaļajiem zirņiem nāk nost krāsa, zuleju vel piena, izmazgaju zirnus, tie kļūst par kukurūzu, nu neko būs vien sunim jānes kukurūza. Atveru durvis, vecmāmiņa izlaiž ārā savu suni (tāda gan dzīvē nav), u skatos pa logu ārā sēž ta spats kaķis, kuram teicu škic, a viņs baigi mānīgi, tēlo kad nāk virsū vilnis, un ar tādām bailēm purna, un tad pēkšņi hoops, un noķer peli,jāā,es ieeju atpakaļ dzīvoklī, un man rokas ir saplēstas cīgas.. nu ko jameklē trauciņs kur šīs nolikt..