vakar, kad gāju gulēt, optimisma stabiņš rādīja, ka bākā ir krietni virs puses, bet pamodos pilnīgi sausā: bez dzīves jēgas, bez prieka, bez čakluma vai lustes socializēties. brokastīs flegmatiski nograuzu veselu bļodiņu piparkūku, klāt piestrebjot kafiju ar pienu. sāpēja arī kakls. nogāju līdz veikalam pēc svecēm, cerot, ka zviedru modelis cīņā pret ziemas depresiju varētu nedaudz palīdzēt. tagad te ir kā katoļu dievnamā. varētu pāris parafīna izstrādājumus vēl uztupināt arī uz galvas un iejusties drūmās lūcijas lomā. aiz loga kokos pulcējas kovārņi. vai vārnas. nekad nav bijis skaidrības, kuri ir kuri. krā. krā. krā. pēdējā advente klāt!