mammai arvien biežāk parādās tādi sīki, bet ievērības cienīgi atmiņas zudumi. ulmaņlaika meitene, kas visu mūžu apzinīgi un neslēpdamies ir svinējusi ziemassvētkus, te pēkšņi man mēģina uzstājīgi iestāstīt, ka ziemassvētku vakars ir trešdien, 23.-ajā, nevis ceturtdien. un es nezinu, kā man pareizāk pretargumentēt; blenžu kalendārā un saku: "labi, tad trešdien būšu klāt un cepsim pīrāgus." savukārt pagājušo nedēļu viņa - cilvēks, kas braucis uz madridi vairākkārt, lai tikai jau atkal varētu pabūt prado, man vaicāja, kas ir spānijas galvaspilsēta. skumīgi, ja spožiem prātiem lemts aiziet apsūbējušiem.