Laimīgs????
špionē vien tālāk!!!
Tas ir tas kas mani vnk nereāli sanikno!!!!!
To pat no tevis negaidiju!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!

Nezinu ko iesākt.. Jūtu,ka mans puisis mani vairs nepiesaista.. Nejūtu vairs pret viņu to pašu ko iepriekš.. Jūtu to pret citu...
Un tomēr nevēlos viņu sāpināt... Nespēju... bet varbūt baidos palikt vienai?? varbūt...
Un tomēr viņš man ir tik tuvs... Viss jau ir izplānots bezmazvai gadiem uz priekšu! Viss ir tik stabili,skaidri un paredzami...
Varbūt mums vienkārši attiecībās jāietur pauze???
Valdis nemaz neredzēja un iespējams nemaz neredz problēmu vēl jo projām,lai arī es viņam parto visiem spēkiem ceņšos pateikt!!
Tagad viņš grib vairāk laika pavadīt ar mani,jo domā,ka tas palīdzēs mums kļūt tuvākiem.. Iet ar mani uz tusiem utt.. Mērķis jau cēls,bet ES NEGRIBU!!! Man ir paziņas ar kuriem man patīk pavadīt laiku,patīk kā sak "tusēt", bet ko negribu savienot ar Valdi!!! Vnk negribu un viss!!!
Vakar Valdis bezmazvai uzprasijās Helvijam uz mēģinājumu!!!!!!!! NE PAR KO!!!!!!!!
Es labāk uzvelku uz galvas miskastes maisu un skraidelēju apkārt pa centru,plivinot rokas un izdvešot vistas klaigāšanai līdzīgas skaņas!!! xD
Tad vēl ar skolu nu jau ir pilnīgā dibenā...
Nu a kapēc gan ne! Ja neveicas ta neveicas!
Varbūt vēl apmētājat mani ar akmeņiem par visiemmaniem grēkiem??
Esmu gatava!
Uz priekšu!!!

Trakums... Jūtos pagalam.. kkā...
Lai būtu skaidrība sākšu no gala..

Trešdien pec tam,kad ar Enny un Valdīti atbraucām uz rajonu,man pienāca negaidīta vēstule draugos.lv no Helvija(ir te viens tāds..nu kā lai saka..tipa skaitās autoritāte "mataino" vidū,bet priekš manis vienmēr ir bijis kas netverami noslēpumains,intriģējošs un atdzīšos arī iekārojams..pat nezinu kāpēc..to nevaru izskaidrot).
Nu lūk,un tas Helvijs izrādās vēl dzīvo Iģuciemā un piedāvā iedzert..es piekrītu..
Valdīc aizbrauc uz mājām,bet es sazvanos ar viņu un šis piedāvā patusēt pie viņa..Aizgāju. Es biju viņa vienīgais viesis..Patiesībā tīri jauks vakars..pat ļoti..viņš piedzirdija mani ar alu,tad kādu '80' grādīgu dziru un tad jau liķieti..kļuva silti ap dūšu xD
Atnākot mājās viņš atkal man zvana. Saka,ka es esot aizmirsusi pie viņa savu šallīti un laikam jau tas ir uz atgriešanos..Turklāt vēl aicina mani sesdien atnākt uz viņa grupas mēģinājumu.. Uzreiz,protams, nepiekritu,jo nezināju kas man ar tiem laikiem būs.. Tad ieejot åtkal jau tajos draugos.lv redzu vēstuli no viņa..šis raksta,ka žēl,ka nesanāca mums patusēt ilgāk un izsaka piedāvājumu kādudien palikt pie viņa pa nakti.. No šī piedāvājuma sabijos,bet tai pašā laikā priecājos..taču nē... es negribu,nevaru tā piečākarēt Valdīti pat 10 Helviju dēļ!!

Tā.. Pārlekšu uz 5dienu..
Tbrauca Valdīc..Ar viņu veicām iepirkšanās tūri un vēlāk aigājām uz kīno.. Jauka diena,jauks vakars un tam sekos vnk fantastiska nakts ^.^
kkas tāds nebija bijis.. Neatceros,kad vēl būtu tā raudājusi prieka asaras!! Tiktiešām sentimentāli,spēcīgi vārdi izteikti sveču gaismā..Viņam blakus jutos tik labi,tik aisargāta,tik mīlēta...Dievinu šo cilvēku!!
Tāpat arī tika daudz runāts par pagātni..pirmais cilvēks,kas tiktiešm zin visu par manu sexuālo vēsturi un vienāgais vīrietis kam tiktiešām uzticos!!
Ar šausmām sapratu,ka man ir bijis vairāk kā divreiz vairāk sexuālo partneru,kā viņam!! SAVOS 17 GADOS!!!!
Tā turpinot tiktiešām drīz vien pārspēšu erotiskās poēmas varoni par kuras sexuālo dzīvi tik aizrautīgi lasu..
Varbūt tādēļ,ka mums ar viņu ir kkas kopīgs???
Tā bija emocionāli,fiziski un visādi citādi baudāma nakts!!

Burvīgā nakts nozaga manas miega stundas... Esmu negulējusi un miegaina. Ir sesdienas rīts.. Eju dušā jo pēc pāris stundām jau jātiekās ar Helviju.. Pieksritu viņa mēģinājuma apmeklējumam.Ar Valdīti izejam no mājas.. Viņš uz vienu pieturu,es uz otru..to,kas iepriekš..Tur sarunāts ar Helviju..
Helvijs izskatijās vnk sexīgi...ādas bikses apspīlēja viņa augumu,viņa garie,melnie,sexīgie mati izlaisti,sejas izteiksme kā vienmēr neizprotama,bet ar vieglu,vilinošu smaidu..jau ieraugot viņu pa galbalu pie sevis (bet varbū balsī) pateicu *bļa,viņš ir sexīgs!* Un tai pašā laikā man ir mans Valdīts.. Mans mīļotais vīrietis!! Bet tas taču nenozīmē,ka man jābūt aklai, vai ne??
Sanāca tā,ka mēs ar Valdi un Helviju tāpat braucām vienā troleibusā..Kad ieraudziju,ka viņš nebija iekāpis iepriekšējā troleibusā un jau ar smaidu uz lūpām kāpj iekšā tai pašā transportā,kur sēžam mēs,man sāka dauzīties sirds un sajūta bija patiešām dīvaina..bezmaz vai tāda,itkā man blakus sēdētu mans mīļākais!bet nēēēē...tā nav un nebūs...Viņus pat neiepazīstināju,bet pāris vārdus mēs kopestīgi pārmijām..
tad Valdīc izkāpa,bet mēs braucām tālāk...

Satikām pie Dominas viņa gruppas locekļus.. Jauki cilēki..tiktiešām šī kompānija man ļoti simpatisē..
sapirkām lērumu alus un gājām uz mēģinājuma telpām..

Mmm... Tas bija patiesi fantastiski!! Nu viņiem ir jauna fane! xD
Samērā neliela telpa,bet skaņa,tās skaļums!! mm..
Trīs skanošas ģitāras ar ātro ritmu mani apdullināja, bungas ar spēcīgajajiem sitieniem pa bungām un šķīvjiem lika ātrāk silsties manai sirdij,bet kad sāka diedāt viņš..vokāls..Henrijs..es itkā iegrimu transā un baudiju mūziku,kas vēl nekad nebija piesaistījusi tā,kā tieši tajā brīdī..!!
šis koncerts (jā,tieši koncerts,nevis mēģinājums) bija veltīts tieši man! biju viņu vienīgais skatītājs un biju tik tuvu..Vēroju katru no viņiem..
Basģitārists Vladimirs bija vistuvāk man un arī visvairāk centās pievērst manu uzmanību..Ik pēc brītiņa paskatijās uz mani,piemiedza ar aci vai pat iemanijās spēlējot pamāt man ar roku,vai nočiept pāris malkus mana alus xD
Ar viņu sacentās Henrijs ar savām replikāmtāpat,miegšanu man ar aci un ākstoties ar saviem kolēģiem,taču dziedot viņš atdevās mūzikai,darija to no sirds..
Soloģitārists,manuprāt, visvairāk iegrimis mūzikā un tajā ko dara..Iepriekš Henrijs bija minējis,ka viņš ir grupas "smadzenes" un izskatās,ka patiešām šis čalis ir šīs lietas fanātiķis.. Viņš spēlēja aivērtām acī,izbaudot mūziku,katru noti,katru takti, piesitot ar kāju un ritmiski,viegli mošojot ar saviem garajiem,izlaistajiem matiem un skaņas, ko viņš spēja izdabūt no ģitāras bija kas skaists..
Bundzinieks Krišjānos apbrīnojami ātri,ritmiski un spēcīgi vēzēja savas vālītes uz visām pusēm un katru sitienu es sajutu ar visu ķermeni. Krišjānis no visiem puišiem bija visnopietnākais..Varēja redzēt,ka viņš koncentrējas un ir dziļi iegrimis sevī,savās domās,mūzikā...
Bet tas trešais ģitārists ne ar ko neizcēlās.. kaut arī nē.. ar to vien,°viņš izcēlās.. un to,ka viņš bija vienīgais ar brillēm un botām :D

Pēc "mana koncerta" aizgājām uz strūklaku.. basģitārists turpināja koķetēt ar mani.. Varēja manīt,ka viņš ir jaunāks par pārējiem puišiem un jā.. viņam ir 18 un īsāks par mani,bet jauks,sirsnīgs jaunietis :)
kad man sāka salt rokas,viņš iedeva man savus cimdus un ienmēr vija pirmais,kas steidzās man piededzināt cigareti,kad vien paņēmu mazo nikotīna nūjiņu xD
Nez no kurienes atnāca Jēcis..galīgi piedzēries.. Helvijs viņam vēl ielēja rīklē mazliet alu un Jēcis vēl pēc dažiem stulbiem pekstiņiem atlūza turpat..
Arī Svlpe tikpat mistiski uzradās..par viņu nemaz negribu runat..
Tā nu mēs tur sēdējām un tukšojām pudeles vienu pēc otras.. Sāka palikt vēl vēsāks un nu jau mani apskauj un silda bundzinieks Krišjānis..Turpinam vakaru. Liekas,ka Vladimirs apvainojās,bet varbūt vnk tā vajadzēja,jo cik mēs runājām viņš ir slims un dzer antibiotikas..aizgāja mājās.atņēma man viņa paša dotos cimdiņus..
Nedaudz pakonfliktēju ar Henriju..Viņš man uzdeva jaut. cik man vispār gadu.. es pateicu,ka 17 un viņš no sākuma neticēja,tad sāka kko dirst par to,ka viņš domāja,ka esmu apm viņa vecuma un ar jaunākām nekontaktējas un vēl kko pieminēja par to,ka man tēvs krievs utt Pateicu viņam visu ko domāju un domājams viņš dabuja korķi dibenā,ko panākt ir diezgan grūti,zinot Helviju,taka es lepojos ar sevi xD Viņš ķipa atvainojās un teica ka gluži tā viņš to nedomāja.. lai nu tā būtu..

Krišjānis vēl ar vien pilda mana radiatora funkciju..Svilpe sāk uz mums lūrēt un ūjunāt.. lohs...
tad Henrijs man un pārējiem piedāvā iet uz kkādu dzīvokli tusēt tālāk,bet jau ir ap pus 10 un zinu,ka braukt nav jēgas...ar nožēlu nebraucu...palieku es ar savu jauno radiatoru un Svilpi, jo viņu nekur neaicināja xD

Sāku mazliet drebināties un bundzinieks apskaij mani ciešāk..Sviple,idiots tāds, sāk mums bāzties virsū,lai mēs ķipa saskūpstamies un grūž mūsu galvas kopā. Sākam ar Krišjāni rēkt,nostumju ar vienu roku Mārtiņu prom, un saku,ka gan arī BEZ viņa kkā iztiksim.. Viņš tipa saprata mājienu ka viņš jau pieriebies un lai tinās prom un sāk šantažēt ar to,ka aizies ja iedosim viņam pamalkot alu un iedosim pāris cigaretes :D izpildam viņa vēlmes,lai aizrijas xD bet šis atkal atpišas un dzenam viņu prom,jo paties jau apriebies...

Tad brīdis miglainu ainu..manas rokas tiek sildītas zem viņa jakas..viņa roka ieslīd manos matos,viņa zobi kož manā lūpā,pēkšņi mēs sēžam un te jau esam uz slapjās,dubljainās zemes.apakšā ir viņš,bet man mētelis,zābaki,rokas,mati tāpat nedaudz netīri...

nē nē.. nebija nekā vairāk par skūpstiem...bet tas mani neglābj no vainas sajūtas,iekšējā konflikta,neziņas kas būš tālāk.. ar mani.. ar Valdi.. ar bundzinieku.. ar Haroldu..
pilnīgs sviests...

Enny,es zinu,ka mani nosodi...
Tici man..es ne mazāk..

Jau sākas ķildošanās...ne lielās,bet stulbās mazās,no kuram tiek uzpūstas lielākas:D
šietami neiespējamais zinot viņu,bet tik paredzamais zinot mani xD
Nez.. Dažreiz viņš mani tāā satracina,vnk nokaitina, neko nedarot!!Gribās paņemt krēslu un sviest pret sienu.. Nu, bet, kad šīs izjūtas rimstas,viss atkal ir labi.. xD

Nez...Dažreiz man gribās,lai viņš parāda man to,ka ir īsts vīrietis,ierāda vietu,kad pārkāpju robežu,neklusē,kad pasaku kādu sarkastisku joku par viņu,bet neatbild man ar to pašu.. Gribētu,lai viņš ir sabiedriskāks,lai būtu kaislīgāks,trakāks, aktīvāks, zinātu cik nozīmīgs ir vietā pateikts vārds un kā likt man momentāli atdzist pat tad, ja esmu dusmīga,jo zemapziņā es vienmēr to gaidu no viņa,bet reti sagaidu..vai arī sagaidu,bet lielākoties pavisam ne to,ko gribētu..to elementāro un šķietami pašsaprotamo..

Protams,es lieliski saprotu,ka cilvēki ir dažādi un katrs mēs esam personības!Tāpat arī Valdīc nemainīsies un pat ja pateikšu nianses,kas mani tā kaitina, diezvai viņš sapratīs,ko es ar to gribēju pateikt..
Un galu galā..Kāpēc gan viņam būtu jādejo pēc manas stabulītes??

Es laikam gribu par daudz..Meklēju viņā kkādus savus ideālus un saskaitos,kad saprotu,ka viņš nav izrauts no manas iedomu pasaules..

Vai tas nozīmē,ka mani viņš neapmierina tāds, kāds viņš ir??
Gluži tā gan es neteiktu..Protams viņš man ir ļoti svarīgs nu un arī apmierina protams[he he xD],bet tie sīkumi..tie mazie sīkumi dažkārt rada lielu diskonfortu..

Vai esmu pārāk prasīga un man jānolaižas uz zemes??
iespējams..

Ko pie velna man darīt??
jāsamierinās?
laikam gan..

Nē,nu viņš man ir ļõõõti mīļš,es tiktiešām viņu cienu,dievinu un mīlu,bet man riebjas,ka vienmēr ir kāds "bet"!!!!!

Labs jautājums ir arī vai problēma ir viņā, vai drīžāk manī pašā?!

Juceklis...


Ps- šodienas pēdējā iespēja padzīvoties pie Jēča,kamēr vecāki vēl nav atbraukuši,bija izmantota godam (nāāāis xD)(mm):D

pps - man pilnīgs bezspēks!!un es zinu,ka kāds[?] jau nevar sagaidīt,kad apciemošu viņu..
MIEGS ES JAU NāKU!! xD

Itkā parasta,bet pavisam savādāka diena...
Sāksim jau ar to,ka sāku nopietni aizdomāties par vidi,kurā man jāsmeļas zināšanu..proti - skolu..
Nu tiktiešām šķiet,ka "mana" skola ir nu pilnīgs mēsls..un viss ar to saistītais tāpat..
Vai tas nozīmē,ka arī es??
Aj..
Baigākais besis par to...
Nu bet tur jau nu tiešam padarīt neko nevaru. Varbūt arī varu,bet nezinu kā.
Lai nu kā,māmiņa mani atbalstija par tām skolu lietām un pārliecināja,ka viss būs labi un ja arī nāksies tīties prom no tās sūdu bedres,tad tas ir tikai uz labu,bez izglītības toč nepalikšu.
Tik žēl atsevišķus skolas pedagogus. Varētu tiešām izdalīt dažus,kas pelnijuši ko krietni labāku.
Ehh..
Apņēmos rīt aizbraukt pastrādāt..Vajag nopenīt lielo piķi,lai var darīt,iegādāties ko plānoju :))
Vecākiem nu galīgi negribu bāzties ar savām iegribām un vajadzībām,zinot pašreizējo situāciju.
Nekas. Izķepurosimies.
Ar tēti arī līdz galam salabām pēc svētdienas lielā un pagalam nepamatotā strīda. Takā viss jau iet uz labu.
Tā lūk..

šodien viņš atbrauca pie manis..ak dies..mazliet izkāmējis,mazliet vājš,bet mans..mans vienīgais..
Visu dienu nenolaižot acis skatijos uz viņu...brīžiem pat šķita,ka tas kļūst pat stulbi un apnīkoši,bet tāpat nespēju to pārtaukt...
Viņš izskatās kkā savādāk..ne slikāk..nē..bet savādāk...
Viņš ir mainijies,šķiet,ka pat fiziski..vismaz man tā šķita..
šķiet,ka pat viņa seja ir citāda,savādāka balss,acu skatiens,pieskāriens,domas viņa galvā..viņš man šķita mazliet citāds,bet tik tuvs...tik tuvs,ka viss ko vēlējos bija piespiesties vēl ciešāk klāt,samīļot vēl stiprāk,skūpstīt vēl biežāk un turpināt nepārtraukti viņu vērot gluži kā vērtīgāko muzeja eksponātu...
Es nespētu to pārdzīvot,ja pagāšnedēļas pārdzīvojums būtu beidzies savādāk...vnk nespētu...dievinu viņu un tai pašā laikā ir bail no tā..bail no tā,ka es tiktiešām varu pilnībā uzticēties vīrietim..pirmo reizi..bail,ka patiesi šis cilvēks ir kļuvis par daļu no manis pašas...

Varbūt tas ir tādēļ,ka tik ļoti ilgojos,varbūt tādēļ,ka biju tik ļoti nobijusies,ka vinju vairs neredzēšu un sajūtu svētlaimi jūtot viņu sev blakus..viņš guļ,bet es..es skatos kā aizvēris actiņas mierīgi elpo,klausos viņa elpas vilcienos un pielīdzinu tās koku galotņu šalkoņai..kaut arī nē..šo skaņu nevar salīdzināt ne ar ko..tas ir mans vīrietis un viņš ir tepat..man līdzās..un kopā mēs varam visu!

Rīt pie manis brauc Valdis uz pāris dienām...varbūt vairāk...Tikko izgājis no slimnīcas uzreiz dodas pie manis:)
Protams milzonīgs prieks par to,bet tomēr vienmēr ir tas stulbais "bet"...
Viss itkā ir ļoti labi..pat pārāk labi...Es zinu,ka viņš mani dievina,zinu,ka viņš darītu visu manis dēļ un zinu arī to,ka viņš jau saplānojis mūsu dzīvi jau gadiem uz priekšu.tas biedē.
Jau sāku šaubīties vai esmu tam nobriedusi,vai manis spertais solis ir bijis pareizs,vai esmu spējīga viņam atklāties pilnībā...Viņš ir cilvēks,kas vienmēr ir bijis uzticības persona nummur 1 or 2 konkurējot ar velvienu brīnešķīgu būtni un tomēr tas viss man liekas pārspīlēti un savādi..Nēesmu pārliecināta vai tas ir priekš manis...
Un tomēr es mīlu šo cilvēku! Vismaz man tiešām šķiet ka šoreiz tā tiktiešām ir! Jā,lai arī vienmēr esmu baidijusies no šī vārda kā tāda un nemetājos ar to,tomēr esmu teikusi to arī cilvēkiem,kas bijuši tikai aizraušanās,kaisles uzliesmojumu iespaidā vai stulbas pienākuma sajūtas dēļ un tomēr šoreiz ir pavisam citādi...
Bet varūt arī šoreiz tās ir tikai manas iekšējās bailes??Varbūt...

Riebjas slimot...
Tāda sajūta,ka istabas sienas nāk man virsū,bet režģi balkona logam atgādina restes cietumā...
Rrr...
Kaut arī iespējams šie baciļi ir nākuši tieši laikā...Vismaz varu sakopot domas un nomierinātieis pēc nesen,pavisam nesen notikušā,pārdzīvotā...
Emocijas mani bija pārņēmušas pilnībā savā varā...Tā pārdzīvots nebija sen..bet varbūt vispār nebija nekad...Likās,ka viss pasaules smagums uzgāzies man virsū un sirds sāpēja un asiņoja neziņā, bailēs, līdzjūtībā, naidā...

Un kā gan citādi?! Ja nākas mērcēt rokas mīļotā asinīs,noskatīties kā viņš noasiņo, kā viņa elpa sāk palikt arvien lēnāka, kā sāk rīstīties ar savām asinīm un tai pašā laikā mierinat mani,ka viss būs labi...
Likās,ka ātrā palīdzība brauca stundām ilgi,lai arī pagāja tikai pāris minūtes... Tas bija mokoši un nepanesami sāpīgi... Un tomēr viņš ir cīnītājs! Viss tiktiešām būs labi..ir labi! Taču es vēlarvien nespēju tik ātri atgūties no pārdzīvotā...
Un te nāk palīgā pretīgais bacilis... xD
Viņa dēļ es nevaru apciemot mīļoto slimnīca,jo dalīties ar to es kategoriski nepieļautu,viņa veselība šobrīd pirmaja vietā... Un tomēr esmu atdalīta no itvisa... Varu mierīgi sakopot savas domas,nomierināties un atgut spēkus...
Takā varbūt pat var secināt,ka mans bacilis nav muļķis,viņš atnācis tieši tad,kad bija vajadzīgs... xD