...?

Rīt pie manis brauc Valdis uz pāris dienām...varbūt vairāk...Tikko izgājis no slimnīcas uzreiz dodas pie manis:)
Protams milzonīgs prieks par to,bet tomēr vienmēr ir tas stulbais "bet"...
Viss itkā ir ļoti labi..pat pārāk labi...Es zinu,ka viņš mani dievina,zinu,ka viņš darītu visu manis dēļ un zinu arī to,ka viņš jau saplānojis mūsu dzīvi jau gadiem uz priekšu.tas biedē.
Jau sāku šaubīties vai esmu tam nobriedusi,vai manis spertais solis ir bijis pareizs,vai esmu spējīga viņam atklāties pilnībā...Viņš ir cilvēks,kas vienmēr ir bijis uzticības persona nummur 1 or 2 konkurējot ar velvienu brīnešķīgu būtni un tomēr tas viss man liekas pārspīlēti un savādi..Nēesmu pārliecināta vai tas ir priekš manis...
Un tomēr es mīlu šo cilvēku! Vismaz man tiešām šķiet ka šoreiz tā tiktiešām ir! Jā,lai arī vienmēr esmu baidijusies no šī vārda kā tāda un nemetājos ar to,tomēr esmu teikusi to arī cilvēkiem,kas bijuši tikai aizraušanās,kaisles uzliesmojumu iespaidā vai stulbas pienākuma sajūtas dēļ un tomēr šoreiz ir pavisam citādi...
Bet varūt arī šoreiz tās ir tikai manas iekšējās bailes??Varbūt...