shodiena...

Itkā parasta,bet pavisam savādāka diena...
Sāksim jau ar to,ka sāku nopietni aizdomāties par vidi,kurā man jāsmeļas zināšanu..proti - skolu..
Nu tiktiešām šķiet,ka "mana" skola ir nu pilnīgs mēsls..un viss ar to saistītais tāpat..
Vai tas nozīmē,ka arī es??
Aj..
Baigākais besis par to...
Nu bet tur jau nu tiešam padarīt neko nevaru. Varbūt arī varu,bet nezinu kā.
Lai nu kā,māmiņa mani atbalstija par tām skolu lietām un pārliecināja,ka viss būs labi un ja arī nāksies tīties prom no tās sūdu bedres,tad tas ir tikai uz labu,bez izglītības toč nepalikšu.
Tik žēl atsevišķus skolas pedagogus. Varētu tiešām izdalīt dažus,kas pelnijuši ko krietni labāku.
Ehh..
Apņēmos rīt aizbraukt pastrādāt..Vajag nopenīt lielo piķi,lai var darīt,iegādāties ko plānoju :))
Vecākiem nu galīgi negribu bāzties ar savām iegribām un vajadzībām,zinot pašreizējo situāciju.
Nekas. Izķepurosimies.
Ar tēti arī līdz galam salabām pēc svētdienas lielā un pagalam nepamatotā strīda. Takā viss jau iet uz labu.
Tā lūk..