bacilis

Riebjas slimot...
Tāda sajūta,ka istabas sienas nāk man virsū,bet režģi balkona logam atgādina restes cietumā...
Rrr...
Kaut arī iespējams šie baciļi ir nākuši tieši laikā...Vismaz varu sakopot domas un nomierinātieis pēc nesen,pavisam nesen notikušā,pārdzīvotā...
Emocijas mani bija pārņēmušas pilnībā savā varā...Tā pārdzīvots nebija sen..bet varbūt vispār nebija nekad...Likās,ka viss pasaules smagums uzgāzies man virsū un sirds sāpēja un asiņoja neziņā, bailēs, līdzjūtībā, naidā...

Un kā gan citādi?! Ja nākas mērcēt rokas mīļotā asinīs,noskatīties kā viņš noasiņo, kā viņa elpa sāk palikt arvien lēnāka, kā sāk rīstīties ar savām asinīm un tai pašā laikā mierinat mani,ka viss būs labi...
Likās,ka ātrā palīdzība brauca stundām ilgi,lai arī pagāja tikai pāris minūtes... Tas bija mokoši un nepanesami sāpīgi... Un tomēr viņš ir cīnītājs! Viss tiktiešām būs labi..ir labi! Taču es vēlarvien nespēju tik ātri atgūties no pārdzīvotā...
Un te nāk palīgā pretīgais bacilis... xD
Viņa dēļ es nevaru apciemot mīļoto slimnīca,jo dalīties ar to es kategoriski nepieļautu,viņa veselība šobrīd pirmaja vietā... Un tomēr esmu atdalīta no itvisa... Varu mierīgi sakopot savas domas,nomierināties un atgut spēkus...
Takā varbūt pat var secināt,ka mans bacilis nav muļķis,viņš atnācis tieši tad,kad bija vajadzīgs... xD