jamm..attieciibas...

Jau sākas ķildošanās...ne lielās,bet stulbās mazās,no kuram tiek uzpūstas lielākas:D
šietami neiespējamais zinot viņu,bet tik paredzamais zinot mani xD
Nez.. Dažreiz viņš mani tāā satracina,vnk nokaitina, neko nedarot!!Gribās paņemt krēslu un sviest pret sienu.. Nu, bet, kad šīs izjūtas rimstas,viss atkal ir labi.. xD

Nez...Dažreiz man gribās,lai viņš parāda man to,ka ir īsts vīrietis,ierāda vietu,kad pārkāpju robežu,neklusē,kad pasaku kādu sarkastisku joku par viņu,bet neatbild man ar to pašu.. Gribētu,lai viņš ir sabiedriskāks,lai būtu kaislīgāks,trakāks, aktīvāks, zinātu cik nozīmīgs ir vietā pateikts vārds un kā likt man momentāli atdzist pat tad, ja esmu dusmīga,jo zemapziņā es vienmēr to gaidu no viņa,bet reti sagaidu..vai arī sagaidu,bet lielākoties pavisam ne to,ko gribētu..to elementāro un šķietami pašsaprotamo..

Protams,es lieliski saprotu,ka cilvēki ir dažādi un katrs mēs esam personības!Tāpat arī Valdīc nemainīsies un pat ja pateikšu nianses,kas mani tā kaitina, diezvai viņš sapratīs,ko es ar to gribēju pateikt..
Un galu galā..Kāpēc gan viņam būtu jādejo pēc manas stabulītes??

Es laikam gribu par daudz..Meklēju viņā kkādus savus ideālus un saskaitos,kad saprotu,ka viņš nav izrauts no manas iedomu pasaules..

Vai tas nozīmē,ka mani viņš neapmierina tāds, kāds viņš ir??
Gluži tā gan es neteiktu..Protams viņš man ir ļoti svarīgs nu un arī apmierina protams[he he xD],bet tie sīkumi..tie mazie sīkumi dažkārt rada lielu diskonfortu..

Vai esmu pārāk prasīga un man jānolaižas uz zemes??
iespējams..

Ko pie velna man darīt??
jāsamierinās?
laikam gan..

Nē,nu viņš man ir ļõõõti mīļš,es tiktiešām viņu cienu,dievinu un mīlu,bet man riebjas,ka vienmēr ir kāds "bet"!!!!!

Labs jautājums ir arī vai problēma ir viņā, vai drīžāk manī pašā?!

Juceklis...


Ps- šodienas pēdējā iespēja padzīvoties pie Jēča,kamēr vecāki vēl nav atbraukuši,bija izmantota godam (nāāāis xD)(mm):D

pps - man pilnīgs bezspēks!!un es zinu,ka kāds[?] jau nevar sagaidīt,kad apciemošu viņu..
MIEGS ES JAU NāKU!! xD