Jūs arī mēdzat overwhelmoties, kad citi jums izrāda rūpes un dara visādas jaukas lietas. Un tie ir cilvēki, kas jums patīk. Bet tās rūpes liekas TOO MUCH. Un jūs jūtaties nedaudz aizkaitināti un gribat paslēpties.
Es nedomāju, ka esmu kaut kāda neordināra sniegpārsliņa, kam ir tā, kā nevienam nekad nav bijis, es drīzāk gribu saprast, kas man vainas. Es kinda jau zinu, kas man vainas, bet reizēm citiem sanāk to labāk noformulēt.
Kaut kas no sērijas "paldies, es pats" un "paldies, pagaidām pietiks"?