lielā mērā var piekrist, bet man šķiet, ka pilnvērtīgs feminisms dara abas lietas un rokas dziļumā tieši uz mizogīniju, kas parādās tajā varas dinamikā, kur visiem, gan vīriešiem, gan nu jau arī sievietēm teju vienmēr ir vairāk ok būt stereotipiski "vīrišķīgiem". šis notiek arvien vairāk, piemēram, caur diskusijām par toxic masculinity un to, kā tā nodara gauži pašiem vīriešiem un kādas ir alternatīvas (lai gan, protams, ar to nav gana).

un (apzinoties, ka tas ir burbulis) es redzu apkārt foršus piemērus - vīriešus kā ravejsledzejs, kuri, piemēram, ada un audzē puķes, Ilzes puiku ar viņa lellēm, Danielu, kurš strādāja bērnudārzā, savu brāli, kurš jau gadiem izvēlas visādus ziedu rakstus, kaķēnu/kucēnu bildes un rozā krāsu +/- visiem saviem school supplies, Ilutas dēlus, kuri auklējas ar mazo māsīcu un viens no viņiem cep kūkas un tamborē visādus brīnumus, tostarp peldkostīmu, utt. bet nu, protams, jāņem vērā, ka tas pagaidām ir daudz vairāk izņēmums, nekā meitenes futbolistes vai ugunsdzēsējas.

tāpēc arī man tik ļoti patika tā fantastical beasts filma, jo tur galvenais varonis bija lielisks atšķirīgas vīrišķības piemērs. es ceru un ticu, ka tādu būs arvien vairāk.

Par pozitīvām tendencēm vīrišķībā runājot, mani pēdējā laikā iepriecina, ka sabiedriskās vietās aizvien biežāk redzami vīrieši ar bērniem. Gan ar bērnu ratiņiem, gan ķipariem, gan skolas vecuma. Ziemā kādā akūtajā stundā pie ģimenes ārstes pasmaidīju, jo torīt gandrīz visus puikus bija atveduši tēvi, bet gandrīz visus skuķēnus - mammas. Arī pazīstams divu bērnu tēvs minēja, ka tagad viņš jūt daudz mazāk šķību skatienu no apkārtējiem, kad viens ar bērniem kaut kur dodas, nekā pat gadus divus atpakaļ.