Kad es saku "es saaaprotu!", es nesaprotu, varbūt es negribu saprast, bet es saku "es saaaaaprotu", jo zinu, ka man ir jāsaprot, to no manis sagaida. Tas neredzamais, daudzgalvainais pūlis, kas vēro katru manu darbību. Es gribu būt laba, tāpēc " es saaaprotu"
bet vai nav tā, ka izliekoties, ka saproti, Tu atņem sev iespēju patiešām iemācīties saprast?