(haha, "neiedziļinoties", tāpat palags)

protams, ka daudz kas atkarīgs no konteksta. es vienkārši no tā, kā rakstīji, pieņēmu, ka runa par sarunsituāciju vai kaut ko, kur iesaistīts kāds cits (līdz ar to arī vajadzība teikt "saaaaaprotu")

man šķiet, ka iekšēja, individuāla pārdomāšana, protams, ir absolūti nepieciešama, taču arī ir ļoti ierobežota. jautājumos, kas skar citus cilvēkus, vispār tīri ar to praktiski neko nevar izdarīt, ir jājautā un jāpārliecinās, jo mūsu fantāzijas reti kad līdz galam atbilst patiesībai, un saprast pa savam var būt graujoši.

varbūt man nav taisnība un funkcionālāki cilvēki, kas var vairāk uzticēties savām premisām, arī kaut kā baigi precīzi var izprātuļot savā nodabā. bet, pirmkārt, es par to ļoti šaubos, jo cilvēki, ķēmi, ir baigi neloģiski paši; otrkārt, būsim godīgi (šis nav uzbrauciens, drīzāk gandrīz vai kompliments) - Tu arī visdrīzāk esi ar gana daudziem tarakāniem apveltīta, lai būtu pamats šaubīties, vai pat visracionālākā un loģiskākā prātošana nevarētu kaut kur tomēr aizmežģīties brikšņos.

protams, ja runa ir par, nezinu, matemātikas formulu mācīšanos, tad nekādu problēmu ar "saaaaaprotu" un urbšanos grāmatās pēc tam. bet sociālās lietās, ja tiešām ir svarīgi kādreiz saprast, tad pirmais solis vienmēr būs godīgs "nē, tomēr nesapratu" vai "es sapratu kaut kā šādi, vai tā ir?"