13 nakts
šonakt sapņoju ka atrodos pie jūras un pārdzīvoju cunami- ik pa laikam tika skalotas ārā bojas, naftas platformas dzelži visādi.. drausmīgs spiediens no ūdens vēl skaloja līķus un ik pa laikam dzīvos kas peldēja uz visādas drazas- stalažām putuplastiem un sazin vēl kā- glābām cilvēkus kas bija bez spēka un stiepām viņus uz sausu sanatoriju kur gultu kājgaļos bija rakstīti pacientu vārdi. savu bijušo kolēģi noguldīju gultā uz kuras bija rakstīts sivns- blakus atradās lielā lāča gulta- lāča tur nebija..
Abi ar dairi marodierējām pa to vraku un lūžņu līķu kaudzi un zagām visādus instrumentus mūsu abu mājām kautkādu briesmīgi sarežģītu figūrzāģi, rokas urbjmašīnu, ļoti smagu metāla kasti un galda futbolu atceros ka nepārtraukti bija jāuzmanās no armijas džekiem- mēs atradām rācijas un visulaiku izlikāmies ka esam armijnieki .. pēc tam nospērām laivu un mēģinājām tikt uz kautkādu kruto vraku dziļāk jūrā, jo zinājām ka tur būs īstā manta un ledusskapis taču nekas nesanāca, jo atkal cēlās lielais vilnis un skaloja mums virsū ceļamkrāna strēli. dairis pazuda. es pieķēros strēlei un briesmīgā ātrumā drāzos pretī krasta lūžņu masīvam zināju ka nedrīkstu būt pieķēries strēlei brīdī kad tā trieksies krastā tādēļ lēcu