katrai maizītei sava garoziņa, tas gan.
es ceru savā dzīvē izbaudīt abus

es esmu ar abiem (ģimene = bērni).

bet es apskaužu tās, kam nav karjeras un kas māk viegli palaist visu, kas notiek vai dzīvot mājās un/vai palikt vīra maizē. un vēl - ar visu vīru
un apskaužu arī tās, kurām nav ģimenes (bērni)

:D :D :D - kā kuru brīdi :D :D :D tad gan būtu a ļa ļepotāaaa...

bet izrādās - man ir tieši tik labi un tieši tas, ko es esmu izvēlējusies!
un, izrādās - ja tā skaidrāk padomā (un nopietnāk un reālāk iztirzā tos 'kā būtu, ja būtu')- šitā arī ir vislabāk!!!

:D :D

(Reply to this) (Thread)

Protams, ja man tagad piedāvātu dzīvi bez bērna un vīrieša, es atteiktos.

tagad tikai saprotu, ka pati vainīga, ka nebaudīju brīvību, kad biju viena, tā vietā čīkstēju, ka gribu ģimeni :p

(Reply to this) (Parent) (Thread)

vo vo!! es tieši ar tādu apziņu kādu laiku jau dzīvoju! :D ja man toreiz būtu bijis tas prāts, kas šobrīd!!! :D :D :D
un tagad es daudz labāk saprotu to, kas teikuši - gribētu atgriezties jaunībā, bet ar šodienas apziņas līmeni!! :D :D:D
trakākais - ka to savu pieredzi nevar nodot stāstot (labi atceros, kā uztvēru visas tās patiesi gudrās pamācības par to, cik un kā labāk izdzīvot laiku, kamēr vari būt viens, lieki teikt, ka tad nekādi to nesapratu un neuztvēru (nevarēju uztvert) sāli) - bet tā nu tas ir - tas nu reiz nāk tikai post-factum.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

piekrītu, visam piekrītu.. jāpiebilst, ka tikai pēc dzemdībām ar lieko svaru cīnoties sapratu kāda biju muļķe, kad kompleksoju par savu augumu laikā, kad man bija 20+ Atgūstot pievilcīgo augumu, tikai tagad novērtēju un pilnīgi savādāk sevi pasniedzu :)

(Reply to this) (Parent)

man piem. galīgi nesaista korporatīvā dzīve šobrīd, BET bieži viena piemirsta,s ka mana ikdiena ir viens vienīgs darbs zināmā mērā UN es atļaujos sev(nogurušās dienās) pārmest, ka dīkdieņoju un neko savā dzīvē jēdzīgu nedaru...

(Reply to this) (Parent)

nu, vairumam ir gan karjera, gan gimene, un rausanaas uz puseem 24 h reziimaa :)