- 1.11.16 10:59
- man sāk zust ticība, ka dabūšu tiesības līdz dzemdībām.
biju pastā pēc māsas sūtītās paciņas, tik bomzīgu vietu, kas nerēķinās ar klientu laiku, grūti iedomāties vēl kādu. tā rezultātā ļoti savilkos, jo sapratu, ka nevaru paspēt izdarīt lietas, kas dotu ienākumus, kuri savukārt ir vajadzīgi, lai pabeigtu citas lietas.
tāpēc nolēma, ka pofig stulbi atcelt braukšanas nodarbību pusotru stundu pirms, bet savādāk nevaru samenedžēt finasu resursus un laiku, truklāt hroniski jūtos fiziski pārgurusi, lai gan galva strādā labāk kā jebkad.
sapnī atkal izkrita zobs, tāds skaists un apaļša ar zelta blombēm, bet tāpēc, ka nebija sakņu. nezkapēc visa pārējā mute rādījās saspieķota un saģipsēta. skatījos spogulī un brīnījos, kā zoba bez saknēm zaudējums var radīt tādu demidžu. interesant, kurš būs tas kas tagad nomirs.
tagd, kad man ir skaidrs, nekur nav jāpārvietojas, bet var ķerties pie darbiem paliek labāk.
šorīt no rīta pārvietojoties uz centru caur to sasodīto pastu, domāju vai man ir depresija. taču jāsecina, dziļi sevī es jūtos brīnišķīgi, laimīgāka kā nekad agrāk dzīvē, bet mani patiešām nomāc sadzīve, visi tie rēķini, kas griežās līdzi menešiem, kas pazib, tāds kā pienākums pret mammu, ka nolikšu tās tiesības, lai gan kāpēc es viņas nevarētu pabeigt likt pēc dzemdībām.
skaidrs ir viens nekāda sievietes laimes māmiņa nebūšu un negribu būt, drīzāk nēģeriete, darba iejūgta ar zīdaini piesietu pičpaunā, staigājot būvē pa sijām un tas ir tas, kas es esmu un gribu būt (un lūk arī pirmais sniegs)
toties sestdien bija jauki halowīni pie v.r neskatoties uz to cik smagi bija pārvietoties no pārdaugavas uz centru ar kādu, kurš ietiepīgi atsakās atstāt mājā rotāllietu konstrukciju, ko sauc par ratiem. vismaz ceļojumam beidzot saprata, kāpēc es nebiju sajūsmā par šo ideju, bet mani jau neviens neklausa, kamēr neļauju izbaudīt izvēles sekas. - 23 rakstair doma
- 1.11.16 11:35
-
skaidrs ir tas, ka bērns būs gots :)
- Atbildēt
- 1.11.16 11:39
-
tas gan
- Atbildēt
- 1.11.16 11:46
-
galu galā viņš jau tagad ir dzirdējis G.Ziemas albūmu (pēdējo, aimirsu kā sauc) pēc kura noklausīšanās Krišijs jautāja, viņš arī taču to dzirdēja, ko viņš domās par šo pasauli? Jācer, ka Džima filma viņu iepriecināja un vēl viņš zin, ka balkāni ir skaisti un cilvēki, kas no turienes atgriežas gatavo gardus ēdienus un cienā ar pasaules garšīgāko sarkanvīnu un ka drošākā vieta šai pasaulē ir vai nu darbs vai mājas.
- Atbildēt
- 1.11.16 11:49
-
man liekas, ka tev tā dzīve pat ja uz āru ir tāds hārdkors, tu pati esi drošs un stiprs patvērums. un gan vēderā, gan piesiets pie vēdera viņš būs laimīgs, nu vismaz iekšēji :)
- Atbildēt
- 1.11.16 12:33
-
:)))
- Atbildēt
- 1.11.16 12:09
-
Mīļum, parunā ar instruktoru, man gan bija sieviete un viņa vienā brīdī palaida uz eksāmeniem. Lai arī pirmo reizi izkritu braukšanas daļā uz Vienības gatves, bet tieši puncis un solījums, ka tagad maz laika palicis un jānoliek līdz piedzimšanai un tāpat vēlāk čunčināšu uz priekšu ar auto, kaut kā iedarbojās uz visiem. Nogurums, protams, liels.
- Atbildēt
- 1.11.16 12:52
-
Ceru, ka viss savāksies kopā atkal, vienkārši šorīt viss sabirza, sapratu, ka netieku galā ne ar ko, ko vajag izdarīt un nevis tāpēc, ka neprastu vai slinkotu, vai baidītos, bet fiziski nepiet jaudas.
instruktori man ir gadījušies divi gan siev. gan vīr un abi neticami sakarīgi un man šādos brīžos sanāk pašai visu nočakarēt - Atbildēt
- 1.11.16 14:09
-
tev vairāk ir problēmas braukšanā vai teorijā?
- Atbildēt
- 1.11.16 14:16
-
šobrīd vairāk teorijā,
braukšanai tikai pietrūks treniņa, jo jāpaspēj izdarīt darbi, lai varētu par to samaksāt. - Atbildēt
- 1.11.16 14:27
-
es sapratu, ka nav variantu, ir vienkārši jāiekaļ, jo īpaši tā sasodītā pirmā palīdzība
- Atbildēt
- 1.11.16 14:55
-
man bija kaut kāda tik jauka un jēdzīga pasniedzēja PP kursos, ka es noliku teoriju tā arī ne reizi neieskatoties PP teorijas biļetēs, bet visu atbildēju uz izjūtu.
iepriekšējo reizi, kad liku (pirms gadiem 5), tad gan kalu no galvas kā dzejoli.
bet, tagad izrādās, tajā PP arī ir kaut kāda loģika! :) - Atbildēt
- 1.11.16 15:05
-
ā, nu man PP vēl bija derīga apliecība vēl no iepriekšējās reizes, arī, šķiet, pirms kādiem 5 gadiem, līdz ar to nācās vnk kalt
- Atbildēt
- 1.11.16 15:06
-
ā, manai apliecībai kā reizi notecēja termiņš kaut kādā jūlijā :)
- Atbildēt
- 1.11.16 15:43
-
pirmā palīdzība, man kā reiz iet ļoti labi.
bet autoteorijā gan viskaut ko jaucu, eh - Atbildēt
- 1.11.16 15:44
-
nekas, gan vienā brīdī bildīte saliksies :)
- Atbildēt
- 1.11.16 13:24
-
tev taču ir iphone - novelc to Qminder aplikāciju, tajā var iestāties pasta nodaļās u.c. vietās rindā no mājām
- Atbildēt
- 1.11.16 13:38
-
tāds man ir, superīgs palīgs būvvaldē u.c., bet nepalīdz manai pasta nodaļai, man priekšā bija divi cilvēki un viens pie lodziņa, kurš vienkārši tusējās jau kādu pusstundu ar it kā dažādiem jautājumiem. tikmēr kādi pieci cilvēki jau bija aizgājuši, jo nebija sagaidījuši, tad pirmais cilv. pirms manis un atkal 2 bija aizgājuši, tādā garā.
- Atbildēt
- 1.11.16 14:09
-
Tu dabūsi tās tiesības. Noteikti.
- Atbildēt
- 1.11.16 14:54
-
mani ar autoskolu uztrauc kas cits - vai es tiešām iemācīšos tik labi braukt, lai būtu pie stūres ar zīdaini mašīnā viena pati?
lai gan uz ceļa jūtos labi un pēdējās braukšanās man ir viena vai divas kļūdas, nemāku sev atbildēt uz jautājumu, vai sapratne, sajēga, intuīcija un drošā sajūta uz ceļa saglabāsies arī bez instruktora. kas būtu svarīgi, jo nolikt un nebraukt nozīmētu visu atkal aizmirst. un tad man tik ļoti gribas piebremzēt, esot uz galvenā ceļa neregulējamos krustojumos, jo - ja nu pa šķērsojamo ceļu brauc īblis? aij. - Atbildēt
- 1.11.16 15:09
-
tieši tāpēc es ar instruktoru braucu ilgāk kā viņš man stāstīja, ka varu iet.
tās nedrošības sajūtas dēļ. - Atbildēt
- 1.11.16 15:18
-
es jau šobrīd kā reizi to daru. nesteidzinu sevi. piemēram, vakar pirmo reizi sanāca braukt milzīga gāziena laikā. un tad ir svarīgs tāds instruktors, kas pasēž blakus šajā akvaplanēšanas un absolūtas neredzamības laikā, lai krasta ielā uz 70 mainītu joslas.
bet es drīzāk pačīkstu, nevis uztraucos. gan jau dabūšu papīru, un, nezinu, vedīšu vīru no rītiem uz darba "treniņa dēļ" un viss ieiesies sliedēs. - Atbildēt
- 2.11.16 13:34
-
kad noliku tiesības pirmais brauciens iznāca kādi 600km un pēdējā daļa bija pa tumsu un uznāca riktīgs sniegputenis, kas nāca pretī.
man patika.
un savukārt piefiksēju, ka viena pati esot pieeju atbildīgāk/vairāk koncentrējos un vairāk pamanu, nekā, ka blakus bija instruktors, viņam tomēr papildus pedāļi un papildus acis. - Atbildēt
- 1.11.16 17:05
-
te nu es atkal iespraukšos ar savu pieredzi, bet ir baigi labi, ja ir iespēja pabraukt pie stūres, kad blakus sēž kāds cits, nevis instruktors.
Es diezgan daudz vizinos, kamēr vīrs sēž blakus. Palīdz. - Atbildēt