sisle

P. savu divgadnieku protestu izsaka ar "negibu" , Š. kādreiz tikai ar īsu un spalgu "nē". P.savu vēlmi doties prom arī pasaka ļoti skaidri "mājās".

Daži no P. biežāk lietotajiem vārdiem ir , "do do" no franču vārda dormir saīsinājuma, bebe, koka (dīvains apzīmējums, lai pazīstu pienu), kaka, kaķi, alle, kāja (apzīmējums jakai), bumba, pārējie pēkšņi aizmirsās, lai gan pa dienu domāju pierakstīt.

P. vakar bija uznākušas mātišķas jūtas. No mantu kastes izcēlusi plastmasas bēbi, rāda man un saka: bebe. Visu pēc pusdienu staigā ar to rokās, pie sevis piekļāvusi, un ik pa laikam sabučo, rāda man un ļauj paturēt rokā. Ņēma līdzi ratos, kad braucām pēc Š. Tā nu es žonglēju ar diviem bebe un ratiem trolejbusā. Atpakaļceļā, satiekot māsu, bebe nebija vairs tik aktuāla. Šorīt Š., ejot uz dārziņu, sev un P. izdala līdzņemšanai mīļmantas- sev sunīti un P. trusi. Svinīgs gājiens līdz mašīnai ar tiem ppadusēs un trusis paliek tur. Š. nīgri jautā pēc tā, pārmetoši skatoties uz P., bet P prātā ir putnu vērošana, skriešana un dzīvi kaķi.

Šodien jauki pastaigājāmies ar bērniem pa Tērvetes dabas parku, vakars beidzās ar p. elegantu noslīdēšanu no gultas ar galvu pa priekšu un uzgāšanos ar degunu uz grāmatas. Tā bija mana neuzmanība un lēnā reakcija, tagad bērns guļ ar sarkanu nospiedumu ap vienu aci kā Betmenam.

Šogad pārsteidz netikai sniegs maijā, bet arī sāpoši kakli un iesnas bērniwm jūnijā.

Esmu nelielas dilemmas priekšā, kura var izšķirt bērnu nākotni, kamēr gaidām atbildi no franču dārziņā, lielākais bērns saņēmis uzaicinājumu doties uz 94.dārziņu. Ja nesaņemsim pozitīvu ziņu, nāksies pārorientēties no 10 bērnu grupas basām kājām uz 20 bērniem ierindā..protams, es nedaudz pārspīlēju.

Nekad nebiju aizdomājusies, ka bērnu piedzimšana tik radikāli mani mainīs. Ārā pagalma svētki, es sēžu mājās un gandrīz raudu no pārguruma, pēc trīs stundu pastaigas ar bērniem, vienam savainots pirksts, un man nav nekāda vēlme visus šos cilvēkus redzēt, paralēli koordinējot bērnus. Pirms tam, malkotu vīnu un trītu mēli līdz pēdējam.

Aizvien vairāk aizdomājos, ka dzīvei ritot, negaidītu notikumu ar savu sadzīvi, veselību un bērniem kļūs aizvien vairāk. Atliek vienīgi iemācīties tos pieņemt un mierīgi dzīvot, taču to es nemāku.

Jau trešo reizi ūdens filtra dēļ appludināti apakšējie kaimiņi. Tas rada stresu un bērnišķīgu vainas sajūtu, kā arī bezpalīdzību. Jau otrajā reizē pamanīju, ka celtnieki zem filtra aiz reģipša nav hidroizolējuši grīdu un viss ūdens kā caur smiltīm naski plūst lejup, nevis pa mūsu dzīvokli... iespējams briest neparedzēti tēriņi, kuri, sēžot ar bērnu mājās, ir kā sniegs uz galvas.

Šodien, izņemot bērnu no dārziņa, tiku informēta, ka pirmdien bijis liels incidents, kurā vainojams mans bērns. Viens puika, kurš ik pa laikam kādu pieklapē vai provocē, bija mēģinājis manējam atņem mantu, uz ko manējais neganti iekodis rokā. Faktu ar divu dienu nokavēšanos uzzināju tikai tamdēļ, ka auklītes klātbūtnē uz cita puikas žēlabām, ka j. sit, teicu, ka tā nav jauka rīcība. Nebūtu komentāra, tā arī neuzzinātu sava bērna konfliktrisināšanas metodes..apsveru domu par sava bērna apdrošināšanu ( civiltiesiskā atbildība)

Šodien satiku savu draudzeni un abām līdzi bija panemtas meitas. S.ir pastiprināta interese par galda piederumiem un, lai to neitralizētu, es tomēr ļauju spēlēties ari ar trulu galda nazi, ko viņa izmanto ka sitaminstrumentu, piemēram, dauzot to pret krēslu vai citu mēbeli. Šoreiz bija kādas satrauktas dāmas komentārs, vai tas nav bīstami, uz ko, iespējams, bezkaunīgi atbildēju, ka nav gan bistami un ja tas ir satraucošs skats, labāk neskatīties...hm..nezinu kāda ir labāka pieeja, taču ja nedabūtu galda piederumu, visiem kafejnīcas apmeklētajiem būtu jāklausās protesta un sašutuma izkliedzieni spalgā balsi. Apmulsusi māte, protams, tad ātri evakuētos, iztiekot bez kafijas un rimtam sarunām..

Pirms kāda laika ripp jautāja par ātram maltītēm bērniem un nu viena jauka mazuļa māmiņa sava bloga stāsta savu pieredzi: skat. Viens plus Viens blogu..

S. nodemonstrēja pirmos patstāvīgos solus, sākuma 4 soli un šodien kopa ar M. jau 4 metri zivju restorāna, kur svinējām M.dzimsanas dienu. dzimsanas dienas svinības ar garšām un pašceptām vafelēm mājas.

šodien jūtos ļoti iedvesmota par plānoto logu restaurāciju, tikai nedaudz trīc sirds - kā tā izvērsīsies. tas pats par ārdurvīm - katru dienu ejot ārā, rodas doma ķerties klāt un pēc tam atkal pazūd..

pārlasot interviju ar Pēteri Kļavu kādā psiholoģijas žurnālā, nodomāju, ja bēru runās tiktu minēts arī nāves/slimības cēlonis, tad manā gadījumā -
mirusi no dusmām:)

atgriežoties mājup no Oslo, neparastas tikšanās un sarunas...

vakar svinējām savas kopdzīves kārtējo gadadienu.

pēdējā nakts Gdaņskā. atradu radošā kvartāla pazīmes šajā mazpilsētā, teātra ēkas vienā puse grāmatveikals un otrā pusē absinta bārs ar visu no tā izrietošo...
škiet, ka mēs nepamanām to, jo tas ir tikai pašsaprotams fons.

vēl pagrūti pieņemt pagājušajā nedēļā notikušo, kad pēc naksnīgo viesu apciemojuma šķīros no sava 10 gadus vecā dell portatīvā un no apbružātā mobilā telefona un dažiem papīriem, piemēram, tikko iesākta bloknota. selektīvā mantu izvēle, mulsina un rada bažas, ka esam izredzētie..

esam pārvākušies, lai arī apkārt ir un būs putekļi. baltos un pelēkos putekļus papildinājuši oranž-dzeltenīgie, jo slīpē grīdas. virtuvē izlēmām par labu lakas klājumam, taču par istabām nevaram izšķirties - eļļa vai laka. protams, eļļas klājums šķiet labāks, taču vai ir citi apsvērumi par labu lakai? meklēju atbildes..