Vår tid er nå

1.6.16 15:07
visas tās ņemšanās ar tievumu, resnumu, smukumu, nesmukumu ceļas no vērtēšans un salīdzināšanas un kaut kādā ziņā vērtēšana ir neizbēgama. pamēģiniet nevērtēt, vienalga izrādīsies, ka kaut kas tiek vērtēts, jautājums tik par atskaites sitēmu.
lielās masās man tievi cilvēki patīk labāk, bet tikko ieslēdzas individualitāte tā situācija mainās. ideāli skaistu cilvēku nepazīstu vispār ne vienu, ir daži klišejiskāki gadījušies, kas tuvāk standartiem.
10 raksta ir doma

1.6.16 15:16
liljabrik
man pēdējā laikā, un es nezinu, ar ko tas saistīts, ir izslēgusies agrākā "skaistuma redze" un ieslēgusies drīzāk tāda perversā redze, kur acs vairs nav primārā, kas vērtē enerģijas un visus grib apčamdīt.
Atbildēt

1.6.16 15:38
usne
:) es vienmēr esmu vērtējusi enerģijas un gaumi, jā, no sociālā aspekta gaumi.
Atbildēt

1.6.16 15:24
begemots
manī raisa aizdomas ideāli skaisti cilvēki. nu, ideālais skaistums vispār man nav kategorija, teiksim, klasiski skaistie.
vienmēr šķiet, ka viņiem grūtāk tikt zem ādas, ka tas skaistums ir tāda kā aizsargmaska.
Atbildēt

1.6.16 15:48
mis_sarajevo
Es baigi gribētu iemācīties par un ap to neņemties, bet nesanāk.
Piemēram, joprojām ir saglabājies tas instinkts - ja skaists vīrietis ar mani koķetē, viņš no manis kaut ko grib (tobiš nevis seksu, bet "norakstīt mājas darbus").
Atbildēt

1.6.16 15:55
liljabrik
lūk.
es ļoti cenšos redzēt cauri skaisto vīriešu un sieviešu skaistumam, redzēt, ka viņi, bez šī skaistuma, ir arī mūžīgas dvēseles (īpaši, ja izrāda par mani interesi - tad ir uzreiz skaidrs, ka ārējais izskats viņiem daudz nenozīmē, ka tās ir skaistas dvēseles :D - ) bet šī ir grūti pārvarama Latvijas trauma. es mēdzu neuzticēties skaistiem cilvēkiem. bet patiesībā novērsties no cilvēkiem viņu skaistuma dēļ kaut kādā ziņā ir tāds pats seklums kā novērsties no cilvēkiem viņu neglītuma dēļ.
Atbildēt

1.6.16 15:59
mis_sarajevo
Tam piekrītu. Un parasti jau nenovēršos, vnk liekas pārāk neticami, lai būtu taisnība.
Atbildēt