- Dāvanu skaitīšana / II daļa
- 26.10.15 14:23
- pret dogmas filmās izturos piesardzīgi un atturīgi. paldies par to trīram, kura labākā īpašība ir emocionāls falšums.
taču lūša stunda bija pavisam citāda, savā ziņā sāpīga, bet īsta un dzīva un silta no pirmā kadra. grieza arī tas, ka galvenais varonis bija ļoti līdzīgs vienam tuvam un mīļam draugam gan kā tēls tikai vēl esenciālāks gan fiziski kā aktieris it kā pasaulē pastāvētu kāda klišeja kādiem jābūt noteikta tipa un predisponācijas (negribas lietot vārdu "likteņa") cilvēkiem.
pēc seansa kino klusais pagalms piedzīvoja trīs raudošas grācijas smēķējam cigaretes un uz rīgas mūriem mirdzēja dzeltenas dzeltenas lapas, kā cilvēka mūžīgās ilgas pēc mājām, kur tevi mīlēs un nekad nepametīs.
gribējās iedzert un D uzaicināja uz ķirbju zupu, kura bija tik rudenīgi spēcinoša, silta un garda. pa ceļam atradām milzīgu sarkanu ābolu, kuru D nolēma pacelt un mēs smējāmies, ka tas ir sniegbaltītes ābols un tāds tas izskatījās un izrādījās ļoti garšīgs.
tad mēs sēdējām D virtuvē dzērām melno balzāmu un sarunas pavisam lēnām sāka risināties, jo bija joprojām mazliet grūti runāt par lūša stundu.
piecos bij jāsatiek mamma un jādodas uz avantūrista grēksūdzi, kas izrādijās negaidīti skaista izrāde, kuru iznesa burvīgi tērpi, skatuves noskaņa, šmpanieša(ziepju) putas, akrobāti un stāsts. bija daudz klišeju, daudz lieka, nepabeigtības sajūta, likās ka režisors pats ne ko tādu nav piedzīvojis un izsapņo sava veca cilvēka sapni par skaisto dzīvi, kas mani aizskustināja, jo tēlos saskatīju tik daudz sevis un savu draugu. kāpēc ir tik maz izrāžu ar to burvīgo dzirkstošo šampanieša, bohemas un viegluma garu? žēl nenostrādāto erotisko pozu utt sīkumu, galvenais ka viss notiekošais atstāja brīvu vietu man pašai redzēt to, ko es tur gribēju redzēt un nosapņot savu izrādi.
protam, mēs ar mammu iedzērām šampanieti un uz otro cēlienu visticamāk bijām diezgan jautrā prātā, bet tādas iespējams nebijām vienīgās, jo aiz mums nostājās kāds atkal balti sirms, bet nu gan latviešu kungs un koķeti jautāja mammai, nu tad jūs arī stāvat, ieturot pauzi, rindiņā. kāds cits kungs vērsās pie manis noskaidrot, kura aktrise bija tā kailā dāma un kas bija tas aktieris, kurš spēlēja galveno varoni vecumā. viņa kundze mazliet samulsa no pavadoņa rīcības, uz ko viņš viņai teica, ka noskaidrojot kas ir kas, jo uz teātri neejot tik bieži kā viņa, bet tagad viss esot noskaidrots un var priecīgi doties mājās.
pavadīju mammu un atgriezos pie D un G, vēl ildi naktī runājām par mācītāju, zēnu, lakatiņu un blakus mums tik saprātīgs un nosvērts murrāja Miceks.
un ejot cauro rudenim uz mājām paņēmu līdzi G ierādīto mūziku:
https://www.youtube.com/watch?v=Wgqv0ZabGd0
kad aizveru acis redzu, redzu kādu mājiņu blakuss apsnigušam ceļam un krītošas sniegpārlas un zinu, ka man vairs nav bail no ziemas.
filma var būt dievkalpojums. - Mūzika: Comus - To Keep From Crying
- 15 rakstair doma
- 26.10.15 15:03
-
es filmu neesmu redzējusi, bet izrādi gan. līdz kaulam iedzinās.
- Atbildēt
- 26.10.15 15:12
-
tā esot Eihes? gribētos, ko vairāk uzzināt par to izrādi
- Atbildēt
- 26.10.15 15:14
-
jā, Eihes. ļoti laba izrāde. ļoti!
- Atbildēt
- 26.10.15 15:21
-
Tev tiešām patika tā izrāde?
- Atbildēt
- 26.10.15 15:27
-
jā, jo lai arī tur bija daudz lieka un nepabeigta, tājā bija daudz vietas fantāzijai un stāsts bija labs, jo to vecuma postu pat kaut kā nevarēja uztvert un moralizēšana nesanāca.
ja tā padomā to bija vieglāk skatīties kā putnu operu. - Atbildēt
- 26.10.15 15:52
-
nu jā, interesanti... man likās kaut kādas mocības, un stāsts jau pilnīgi izpurgāts.
- Atbildēt
- 26.10.15 16:03
-
jā, man pēdējā izrāde, kuru skatīties bija spīdzināšana bija: molija saka jā.
- Atbildēt
- 26.10.15 20:10
-
Laba filma, jā. Bet ko Tev Trīrs nodarījis? :)
- Atbildēt
- 26.10.15 20:26
-
sākumā viņam ticēju, tad sapratu, ka tas, ko skatos ir vistīrākā manipulācija, tad pievērsos tam, ko ar manipulāciju viņš vēlas pateikt un vīlos. izrādījās viņš nerok pārāk dziļi.
melanholija un šķeļot viļņus ir ok, bet nimfomāne pielika punktu, ka nav vērts tam šķiest laiku. - Atbildēt
- 26.10.15 20:43
-
Bet vai tad kino daļēji neskatās tāpēc, lai baudītu labu manipulāciju? Man Trīrs pēc "Melanholijas" pašironijas un "Nimfomānes" farsa pilnībā reabilitējās par agrāko šķietami zvērīgo nopietnību.
- Atbildēt
- 26.10.15 20:52
-
tad var skatīties holivudu un internetā
es kino meklēju ko citu un leviatānā, lūša stundā, revolūcijas eņģeļos, karaksa filmās, joseriani filmās tas notiek, tātad diezgan daudzās nav iemesla sūdzēties, ka nav ko skatīties un jāskatās ko dod un jābauda tas,kas nesniendz baudu - Atbildēt
- 26.10.15 21:16
-
Man tomēr šķiet, ka kino vārds "manipulācija" ir ar pluss nevis mīnuss zīmi. Ja režisora manipulācija līdzīgāka tam, ko pati sev iestāstu, kā pati savu realitāti pieskaņoju, tas šķiet vairāk "pa īstam", ko gribas tulkot kā manipulācijas neesamību.
- Atbildēt
- 26.10.15 21:24
-
un būtībā jau Karaksam, Zvjagincevam vai Koiksetai nav nekādas vajadzības ar mani manipulēt, ja es jau domāju kā viņi :)
- Atbildēt
- 26.10.15 23:21
-
"Nimfomānē" par farsu var saukt pirmo daļu. Otrā daļa bija reāli garlaicīga.
- Atbildēt
- 27.10.15 07:29
-
Jā, otrajā viņš centās ar pirkstu acī iebakstīt to, ko pirmajā jau bija pateicis.
- Atbildēt