Atlabšana
Man ir liela pieredze atlabšanā pēc dažāda rakstura traumām. Konkrēti - pēc kaulu lūzumiem. Man ir 38 gadi. Pašlaik atkopjos pēc labā ceļgala bļodiņas lūzuma. 14.februārī pakritu uz ielas. Uz asfalta bija ledus kārta. Valsts dotie zābaki ziemā slīdēja.

Tajā pašā dienā mani ar ātrajiem aizveda uz Jēkabpils slimnīcu. Nākamajā dienā no rīta taisīja operāciju vispārējā narkozē. Ieveda ultramodernā operāciju zālē un teica: tagad sareibs galva un tu aizmigsi.

Slimnīcā sabiju kādas 6 dienas. Pēcoperācijas periods noritēja labi, rēta labi dzija. Kāju ieģipsēja, paskaidrojot, ka nevarēšu saliekt ceļgalā pagaidām. Taču nostāties vertikāli uz tās drīkstēja.

19.martā biju vizītē pie traumatologa, kurš operēja. Ģipsi man noņēma un uztaisīja rentgenu. Ārsts teica, ka nu varu staigāt bez kruķiem un kāju var saliekt ceļgalā 90 grādu leņķī.

Rentgenos parādās, ka uz pusēm saplīsusī ceļgala bļodiņa ir salikta kopā ar trim metāla stienīšiem un astotnieka veidā to galus aptver kaut kas līdzīgs aukliņai, kas šo konstrukciju satur.

Šodien sēžot pie kompja komunicēju ar savu suni. Kaut kā sanāca uz grozāmā krēsla pagriezties pret suni un vienlaicīgi saliekt kāju, lai nejauši neiespertu sunim. Kāja saliecās vairāk, nekā vajadzētu un iekrakšķējās. Tagad domāju, ko esmu sadarījis. Ceru, ka būs okei. Grūti ievērot ārsta norādījumus, ja mājās mājdzīvnieks.