*
Es gribu Tevi novilkt no taviem sasodītajiem augstumiem.
Izkāp ārā no tā traktējamā uzvaras tērpa, sniedz roku pretī man un atļauj sevi pasaulei valdzināt.
Nomet iedomāto lauru kroni.Nāc pie manis ,gribu tev vēl pēdējo reizi maigi apvīt rokas.
Nevar izbēgt no šķietami visas pasaules sāpēm, bet zem manām, zem manām rokām tā būs tikai mūsu pasaule.
Vēl pēdējo reizi glāstīt tavu kaklu vēlos, maigi pieskarties, un trīcēt blakus tev. Jo tu reiz biji Varonis.Vairs ne.
Vēl mirkli skatīt tavas acis un baudīt tavu skatienu oāzi, tavu lūpu tuvumu un augsto sabiedrību.Vēl klusu brīdi, un tad laiks ir iet.