Kur tie laiki, kad slīd tava ēna pa netīras sienas malu. Narkomāni stūros laiza savas brūces un ar ekstāzes pilnām sejām lūkojas plašajā tukšumā. Ir kādi problēmu varianti nestabili neorganizētiem cilvēkiem, Ir kāds dziļas rīcības plāns ,kas vērsts uz gaišu un spožu nākotni. Ir daudzas un daudzi, kas nezin. Neviens patiesībā, jau pa lielam nezin neko. Viss ir tikai tāda milzīga vispasaules globālā ilūzija. Bet tas tikai, dažreiz, ka man gribas pajaukt savu galvu un citu cilvēku prātus, atkal tas biezpiens, kas katru vakaru ir manā galvā, bez dažām rindiņām ir, kā bez dažām sienām un baterijām.