Ir grūti sākt pēkšņi mainīt lietas uz citu virzības pusi. Viss kas notiek man apkārt, to es stipri reducēju uz sevi izraisot pilnīgu neirozes stāvokli.
Kā lai atrod to prāta stāvokli, kur dzīvo šajā pat momentā un nedomā nedz par nākotni, ne arī par pagātni. Osho saka, ka tur vajadzētu sākt, jo nav īsta iemesla būt nelaimīgam, ja dzīvo šajā brīdī.
Ir protams arī daudz, daudz piezīmju no lasītā, kas man šķita pārāk agresīvas un liekas, bet tieši tur slēpjas tas patīkamākais, ka no katra vari izvilkt to, sev piemērotāko un tālāk projecēt ar savu gaismu.
Jogas skolotāja arī pieminēja šo nozīmīgo laiku, ka dabai ir vajadzīgs spēks un visa enerģija tiek koncentrēta uz zaļā atdošanu koku galotnēs, tādēļ dabai ir vajadzīgs arī cilvēku palīdzība. Nezinu gan, vai var vilkt treknas paralēles ar viņas sacīto, bet es jau kādu mēnesi jūtos pilnīgā ķēmā. Man tas ir pavasaris, gadalaiks, kurš manī viss vairāk izsauc nepatīkamu emociju. Protams, arī šī šķaudīšana un iekaisušās acis, kas pēdejos gadus liek par sevi manīt.
Anywayz labi, ka piektdiena.Lai jauki Jums.