vienvītnis
divdesmitceturtā diena devītajā mēnesī.
Grūti sekot tiem skaitļiem līdzi..
Tas ir kā nepaceļot galvu automātiski kaut ko darīt, un neredzēt neko ,kas notiek apkārt.
Esmu attapusies šajā nedēļa, kad tomēr beidzot ieskatījusies kalendārā, ieraudzīju, ka garām aizritējušas jau divas draugu jubilejas un neesmu to pamanījusi.
Lai neteiktu vairāk kā tikai -neveikli, necentīšos aizbildināties ar to,ka laiks slīd caur pirkstiem kā jūras smiltis, ātri un ļoti ātri.
Neviļus jau tuvojas rudens. Lietainie vakari sēžot pie istabas logas tomēr izsauc zināmu paniku. Vai tiešām jau atkal gads ir riņķī?
Drēgni kļūst vakari, tumsa spilgtāai un cilvēki svešāki..
Pie trešās tējas krūzes un papīru čupu kaudzes es jau esmu aizmirsusi kā priecāties par to visu..