dienas kā diena
Labu rītu nevar un nemaz nedrīkst nosaukt par labu ,ja tas iesākās, ar to,ka esi burtiski izkritis no gultas , steidzoties paspēt iekavēto.
Bet tā šķiet,ka diena veidojas visai pozitīva. Filozofijas konsultācijas vietā es varu filozofēt mājās ar šokolādes konfekšu kasti un siltu segu, un nemaz nav sliktāk,kā sēdēt universitātes aukstajās telpās un klausīties profesora monologā. Vēl ir tā,ka pēdējā laikā sanāk visādas ķibeles, patiesībā jau lieli mēsli. Bet es tā domājot, saprotu,ka man labāk patīk ,ka tie visi nāk uzreiz nevis katru dienu pilina , tev uz galvas mazliet. Piemēram, vakar neveiksīmga franču valodas eksāmena darba dienas noslēgumā nācās apzvanīt visus vietējos Rīgas evakatorus,jo mašīnai vienkārši nopīsa ritenis (neziinu cik gan vienkārši, tas var notikt,bet tā arī tas notika), ziepes jau vien nebeidzās ar to,ka mašīna bija neizkustināma, bet kad beidzot tika dabūta uz evakatora platformas nost to varēja dabūt tikai pēc 2h mocībām. Lai vai kā, es vēl jo projām naivi apcerot domu,ka viss jau notiek kā tam jānotiek, mēģinu nemaz neidziļināties ikdienas ne tik mazajās problēmās.
Klusi gaidot ziemas iestāšanos vēlu Jums Burvīgu dienu!