http://www.youtube.com/watch?v=Yu58-2UiA1k

Šorīt ir burvīgs,burvīgs rīts.
Neskaitot visas nebūšanas,kas ar mani ir atgadījušās pēdējo dienu aikā, kad man gribētos mesties ceļos un smagi raudāt, es tomēr atradu kaut kādu staru.
Labi tā neies.. mēģini lasīt vēlrezi un obligāti uziec to mūziku fonā (alanis morissette-mercy)

Malkoju savu ik rīta tēju.
Nedaudz vēlākā rīta stundā šorīt brokastoju. Rīts jau solījās būt pavisam jauks,jo aiz logiem jau bija redzama viegla atvasaras saule.
Katrs rīts ir īpašs, bet tad,kad vari atļauties nedaudz ilgāk pagulēt savos baltajos palagos, un saule spēlējas ar saviem stariem iespīdot caur žalūziju spraugu.
Bija viegla asara uz vaiga, mazs rūgtums,kas sakrājies. Uzvilku savas skriešanas botas un devos izskaust savu nebūšanu.
Pie jūras bija tik jauki, rāms vejšs un vēlu rīta pastaigu cienītāji. Apmetos uz kāda soliņa sasildīties. Un domas slīdēja un skanēja man ausī balss,ka viss būs labi.
Un es nevaru nepriecāties arī par šodienu, par nolādētajām problēmām, par nolādētajām sāpēm,kas krājas manā sirdī,par visu.
Jo es zinu, jo es tik ļoti zinu,kā vēl neviens cits un ticu, ka katram sava laime,jo katra cilvēka dzīve ir dārga, un tas man tikai liek padomāt un pasmaidīt, par to ,ka man ir šī laime dota šeit un tagad atrasties.