Malkoju ik rīta tēju.

Domāju par vakardienu, par to kā, gandrīz sāku rakstīt savu bloga ierakstu.
Sākums bija apmēram šāds:
Malkoju savu ik rīta tēju...

Sekundi! Šorīt tas pats?
Vakar,nē, tomēr aizvakar biju ietinusies lielā,viloetā vīriešu basketbola kreklā.
Bija karsts, bet tomēr man bija tas krekls. Burvīgs krekls vai burvīgs jauneklis,kuram piederēja šis krekls?
Tomēr vakars, tas aizvakara vakars, bija tīri romantisks. Fakts,ka meitene vien jau tavā priekšā stāv tavā kreklā ir visai burvīgi.
Es, piemēram, nedalos ar saviem apģērba gabaliem ar cita dzimuma pārstāvjiem.
Nedaudz maigu klavieru skaņa. Zvaigznes pie kājām... Deja sveču gaismā arī neizpalika.

Un tomēr šorīt,man atkal bail, nedaudz bail.