Vienmēr, vienmēr.
Tas ir nekad.
Man pat sākumā ir bail.
Turpināt, iet un riskēt?
Bet tas ātri iet, pat nenomirkšķinot acis esmu jau pavisam savāda.
Nemitīga trīsa vēderā, lūpu kaktiņi savilkušiies vieglā smaidā un domas tikai pie viena.
Un man tomēr, tik ļoti bail,ka tas viss var apstāties jau tagad. Tagad un vēl nekam īsti nesākoties.