Jauns un jauns. Visapkārt ir tas pats vecais tikai jauns, ar neizskaidrojamu sajūtu es arī esmu nedaudz jauna.
Un bija pirmā reize,kad nolēmu,ka ir laiks..
Tā nu pienāca šī diena, un es gāju un atskatījos skatlogā, nervozēju. Baidījos.
Domāju ,kā lai pareizāk pajautā.. Mēģināju noturēt dialogu galvā ar sevi, sasmējos. Biju dzirdējusi visādas sliktas lietas par šāda tipa iestādēm.

Zināju, ka vajadzēja izmest kādu neveklu joku kā jau parasti man tas izdodas.
Iegāju istbiņā, jauka sieviete man visu parādija. Bet tā lieta mani vienalga biedēja.
Noģērbos, iesmērējos ar kremu, salocīju drēbītes un rāpos iekšā. Iedgās lampiņas, viegla brīze, un aidā Dienvidamerikas ritmā atslēdzos.
Nebija tik traki, kā domāju. Mana pirmā reize bija ciešama.. nu labi, man patika māklsīgā saule.