Tu esi kā vāze, kas piedzims un lēnām sadalās mazos gabaliņos.
Tad tu savus gabaliņus sāc aizdot, iedot un pazaudēt.
ir grūti atrast,kas ir pazaudēts. Vēl vairāk ,kas atdots.
Tādēļ nemātā savus dārgos gabaliņus apkārt bez apdomīgas rīcības.
Jo, atpakaļ to nedabūsi, nebūs nekas vairs tā kā bija agrāk.
Biedējoši, bet šis neatgriezeniskais fakts, mūs stāda konstanta lieluma iznākumā.
Apreibsti no pasaules dāsnuma