Zaļa spalva un greizsirdīgs kucēns,kas bezpalīdzīgi skrien man pretī pa tumšo tuneli. Tad paņēmu viņu savās maigi skarbajās rokās un nopūtos. Nelaimīga dvēsele manās rokās. Tā jau ir katru dienu, kad eju gar to simtgadīgo parku,kur vienmēr koki tik stalti, zālājs perfektās līnijās nolīdzināts un bērnu smiekli vienmēr atskanēs no tālajām šūpolēm, kas tika iekārtas dižā ozola zaros. Tā jau tas laiks paiet. Katru dienu savas bēdas. Katru dienu sava nelaime. Vienmēr ir kā nebeidzamā loterijā, kur tikai uzvarētājs būs tas nelaimīgais. Viss ir apgriezts, cilvēki baidās, ka kārtis kritīs tieši viņiem. Liktenīgās kārtis. Tā ir nelaime. Galvenā balva ir nelaime, kas atgadīsies ar tevi. Varbūt, tev nomirs tuviniek, draugs vai tu pats. Tā ir dienas spēle. dzīves spēle, tādēļ dzīvo tā ,lai to nenožēlotu,lai katru nākošo dienu tu varētu kļūt nevis par kārtējo uzvarētāja upuri, bet laimīgo uzvarētāju,kas uzvar visas pasaules sāpes, un apgāž morāles sienas.