undo

Entries · Archive · Friends · Profile

* * *
es vienmēr esmu apbrīnojis tos cilvēkus visur pasaulē, kurus redzu uz ielām bezbēdīgi soļojot un ēdot. sendviči, zemūdenes, hotdogi, burgeri, fish&chips, vai pat veselas picas šķēles. īpaši esmu to novērojis ārpus latvijas robežām, turklāt cilvēki to dara tik bezpersoniski un pašsaprotami. man publiska ēšana sagādā neiedomājamas problēmas. kārtējo reizi par to pārliecinājos šodien, puskrēslā ejot pa ielu un rijīgi, it kā pusslepeni bāžot siera kukurūzas nūjas aiz vaigiem. sapratu, cik nepievilcīgs sev tobrīd liekos. un ka ļoti vēlētos, lai patiešām manā dzīvē ir kāds, kuram mana bērnišķīgā un steidzīgā kukurūzas ēšana liktu mani mīlēt vēl vairāk. neko vairāk no dzīves nevaru prasīt.
* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry

* * *
[User Picture]
On March 4th, 2008, 09:08 am, [info]lennay commented:
es jau VAIRS nedusmojos un nevaikstos par tiem, kas ēd uz ielas, sab.trans. u.c. publiskās vietās, kas nav paredzētas tieši tam. bet, jā, es arī nespēju ēst publiskās vietās, ja nu vienīgi kādu kraukšķi uzgrauzt parkā uz soliņa - maksimālais pieļaujamais līmenis. un es tagad tā doāju, domāju un nesaprotu, kas tai publiskajā ēšanā ir TĀDS un TIK ŠAUSMĪGI PRETĪGS, nē, nu tiešām.ar prātu es tam riebumam neredzu pamatojumu, tik vien kā mammas dīdījuma spēks.
* * *

Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry