undo

es jau VAIRS nedusmojos un nevaikstos par tiem, kas ēd uz ielas, sab.trans. u.c. publiskās vietās, kas nav paredzētas tieši tam. bet, jā, es arī nespēju ēst publiskās vietās, ja nu vienīgi kādu kraukšķi uzgrauzt parkā uz soliņa - maksimālais pieļaujamais līmenis. un es tagad tā doāju, domāju un nesaprotu, kas tai publiskajā ēšanā ir TĀDS un TIK ŠAUSMĪGI PRETĪGS, nē, nu tiešām.ar prātu es tam riebumam neredzu pamatojumu, tik vien kā mammas dīdījuma spēks.