es vienmēr esmu apbrīnojis tos cilvēkus visur pasaulē, kurus redzu uz ielām bezbēdīgi soļojot un ēdot. sendviči, zemūdenes, hotdogi, burgeri, fish&chips, vai pat veselas picas šķēles. īpaši esmu to novērojis ārpus latvijas robežām, turklāt cilvēki to dara tik bezpersoniski un pašsaprotami. man publiska ēšana sagādā neiedomājamas problēmas. kārtējo reizi par to pārliecinājos šodien, puskrēslā ejot pa ielu un rijīgi, it kā pusslepeni bāžot siera kukurūzas nūjas aiz vaigiem. sapratu, cik nepievilcīgs sev tobrīd liekos. un ka ļoti vēlētos, lai patiešām manā dzīvē ir kāds, kuram mana bērnišķīgā un steidzīgā kukurūzas ēšana liktu mani mīlēt vēl vairāk. neko vairāk no dzīves nevaru prasīt.
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}