confessiones
Kāpēc rakstīt? Un kāpēc rakstīto padarīt pieejamu citiem?
Mana atbilde šajā gadījumā neizcelsies ar oriģinalitāti. Dienasgrāmatas raksta, lai saglabātu un uzsvērtu dažas nosacīti svarīgas dzīves detaļas - domas, tēlus un atmiņas. Dažreiz ir kaut kas jēdzīgs pārdomāts un ieraudzīts un gribas to saglabāt kā savu personas daļu (vai tieši pretēji), un tāpēc vajag to piefiksēt.
Kāpēc citiem?
Virtuālajā telpā citi ir visai abstrakts un neskaidrs koncepts, tomēr viņu eksistence ir neapstrīdama. Lai kas viņi būtu, ceru, ka viņu virtuālā klātbūtne spēs disciplinēt manus domu gājienus un izpausmes. Rakstīt sev ir primārais mērķis, tomēr rakstīt tikai sev ir bezjēdzīgi.
Priekā