Par mākslas darbu, kas liek justies kā bērnam
Mazs bērns klausās, ko lielie stāsta, ar atplestu muti. Vai ir tāds īpašs mentālais stāvoklis agrīnā vecumā, kad esam īpaši gatavi apgūt jaunas lietas? - vai mēs tikpat gatavi esam arī, kad pieauguši, tikai "neviens" tik pārsteidzošas un pārliecinošas augstākas sakarības nespēj piedāvāt? (Senatnes diženie, faraoni un čingishani, spēja pakļaut tādas cilvēku masas, jo bija gadījušies tik īpaši radoši salīdzinoši daudz tumsonīgākā sabiedrībā.) Nav pilnīgi neiespējami, ka arī gadījums, mērkaķu bara izvadfails, satur tādu pārliecinošu zinātni vai mākslu. Pēc būtības. Bet mēs dzirdēsim, redzēsim, interpretēsim un ievērosim to, kas mums liks justies kā šim bērnam. Apjuksim strīdīgākā un paredzamākā, neuztversim arī to, kas neko neizsaka mūsu valodas apguves līmenī. Gribu!

Sagadījusies sakarība ar "Zaratustras" attiecīgo nodaļu eksistē.