akdiescikgarisanāca :D
Nu te viss nav tik vienkārši (kaut arī ir tik vienkārši).
Nu, piemēram, cilvēkam pareģots spēcīgs emocionāls traumējums pēc mēneša.
Ja cilvēks zina par pareģojumu:
A (vājais cilvēks) - krīt stresā uzreiz, bīstas no nākotnes, pastiprina sevī šīs emocijas jau pirms to pastiprināšanās planētu starojuma ietekmē. Uztaisa sūdus, tajā īpašajā dienā, kad ir plānots spēcīgais emociju satricinājums, cieš avārijā un beigās pasaka - zvaigznes, redz', to man jau pareģoja, es te neko nevarēju mainīt, visam tā jābūt un vispār zvaigznes vainīgas, ka man tik grūta dzīve, bļevisilohivaldībasmird!

B (stiprais cilvēks jeb apzinīgais, kurš apzinās lietu kārtību un dzīvo apzināti sperot katru savu soli) - uzzinot pareģojumu saprot, ka tā ir tikai kārtējā mācībstunda savas personības audzināšanai. Viņš izvēlas, kā reaģēt uz ienākošajiem planētu starojumiem, viņš zina, ka starojums var palīdzēt viņam izdarīt arī kaut ko labu, ka spēcīgs emocionāls trieciens ir nevis sāpes, bet pilnveidojoša mācība. Viņš pieņem starojumu dienā, kad tas nāk, vēro savu reakciju, pievalda stresainus lēmumus, apzinoties, ka rīt viņa prātu neietekmēs emociju vilnis un būs vieglāk pieņemt veiksmīgus lēmumus. Tā vietā viņš izmanto paaugstināto emocionalitāti, lai pavadītu laiku emociju sakārtošanai (jo dienās, kad tās nav tik spēcīgas, nav iespēju tās kārtot un apzināties to rašanās iemeslu).

Respektīvi - saskaņa ir - cilvēks neprotestē pret Visuma enerģijām, cilvēks arī netērē enerģiju iznīcinošām blakuslietām, cilvēks vienkārši apzināti rīkojas ar viņam doto enerģiju, jo rīkojas abi - katrs tikai citā veidā. Un par enerģijas tērēšanu - kā Tev izklausās - kurš vairāk iespringst - A vai B? :)

Tu varētu arī pacelt variantu - ja ne A ne B nezina par planētu ietekmi konkrētajā dienā.

A - kā neapzinīgais cilvēks joprojām rīkojas, pakļaudamies pirmajiem impulsiem - "man te emocijas, es te jums visiem bļekāieriebšuuniešukārties" (rezultāts būtībā tas pats, tikai pastāv iespēja, ka ne tik traģisks, jo netiek priekšlaicīgi uzbūvēta paaugstināta emocionalitāte, tādēļ vispār jau kopš seniem laikiem Lielās ZInāšanas parastajau tautai nav pieejamas - vien Farizejiem/Karaļiem/Šamaņiem - tiem, kas prot tās likt lietā).

B - kā apzinīgais cilvēks, kas zina, ka katrai lietai un dienai ir sava pozitīva notikšanas nepieciešamība, jūtot, ka ir negaidītu emociju varā, ievelk elpu un cenšas uz situāciju paraudzīties jo īpaši mierīgi un analītiski, zinot, ka sarežģītās dienas ir vislabākās mācībstundas. Rezultāts - būtībā tas pats. Tātad secinājums viens - ļoti gudriem, intuitīvi attīstītiem cilvēkiem nekādu astrologu un zīlnieku nevajag. Viņiem kanāls ar Dievu - Informācijas Avotu ir konstanti atvērts. Viņi prot izmantot pozitīvi pat nezināmo un negaidīto. Viņi ZINA lietu kārtību, cēloņus un sekas.