Давайте жить дружно!
Pārsteidza daži skaitļi par ASV militārās robotikas tagadni (12000 visādu kareivju vietā riskējošu ņurbuļu šobrīd Irākā). Gara eseja, bet izlasīju visu, kaut kā likās labi apskatīts un prognozēts no sociālpsiholoģiskiem aspektiem (tad, kad dators konstatē lidmašīnu un šaubās par tās draudīgumu, cilvēki iespēj būt īpaši pārliecināti un nepārbaudīt, vai tas nav pasažieru laineris ar 290 cilvēkiem). Un visā visumā attālināts karš kļūst satraucoši līdzīgs izklaidei. Manas aizdomas tur vēl nebija rakstītas - patiesībā uzvar lielākais. Kad tās tehnoloģijas būs attīstītas līdz pašpavairošanai un nospertas citam no cita, visu noteiks resursi - cik piķa un zēveles var izrakāt no savas teritorijas katrs naidīgais veidojums. Neinteresantā spēlīte ar šo atklāsmi apnika ap Dziesmu svētkiem. Uzdevums vēsturniekiem: noteikt korelāciju starp laiku un procentu, ar kādu uzvar lielākā armija.

Dzirdēts bija, kā CAPTCHA mēdz apiet ar krāpniecisku shēmu, liekot jaukas lapas mīklu atminēt neķītras lapas apmeklētājiem, tā iegūstot pieeju jaukās lapas piespamošanai. Bet labdari pamanījušies nošaut divus zaķus ar vienu shēmu, liekot minēt divas mīklas, no kurām vienai atbilde nav zināma... tā iegūstot darbaspēku skenētu grāmatu tekstu labošanai. Diezgan ģeniāli.