Tu ļoti dedzīgi centies pārlliecināt mūs par savu sētas sēdēšanas taisnību.

Nerunāju Ulvs vārdā, bet te nav runa par sētām, vai pat politiku. Vienkārši par to, ka labāk būtu uzbrukt idejām, nevis cilvēkiem. Cienīt un mīlēt savu pretinieku un izmantot smago artilēriju pret domu, nevis personu.

Exakti šis, jā

tas labi, ka nerunā ulvs vārdā, jo no viņa nākam that would be rich

Precīzi.

Jā, viss pareizi. Kurš tad to apstrīd?

Tu par savu taisnibu esi vel dedzigaks.

Nav daudz patiesību, ir tikai viena, un, jā, reizēm sanāk kādu neglaudīt pa spalvai, par šo vienīgo patiesību iestājoties. Jo apliecināt patiesību nozīmē noraidīt melus vai maldus. Bet ja kādi tos uzskata par patiesību, tad viņiem sāp, ja tos noraida. Nu neko - lai mācās.

/ Jo apliecināt patiesību nozīmē noraidīt melus vai maldus./

Nu redzi, tu šausmīgi labi saproti kāpēc es tavas idejas pamatā noraidu :)

/Bet ja kādi tos uzskata par patiesību, tad viņiem sāp, ja tos noraida./

Precīzi tavs gadījums, Krišjāni

/Nu neko - lai mācās. /

Nu mācies :)

Tu vari virzīt savu bezjēdžigo filozofisko dirskursu par patiesibu, bet tas nemainīs faktu, ka sabiedrībā paralēli eksistē vairāki uzskati, par kuriem cilvēki ir gatavi mirt un mirst kā par patiesību. Un viņu manifestācijas ir tās, kas rada šīs patiesības un piešķir tām jēgu. Es par to, nevis par alkām nodibināt īsteno patiesību. Un vispār jau tas, ko tu piesauc, ir kaut kāda ezotēriska vienība, ņemot vērā jaunākos atklājumos fizikā par visa veida nenoteiktību un paralēlajiem visumiem. Ja mēs runājam par tādām sociālām parādībām kā cilvēku seksualitāte vai vispār jebkura cita tēma, kas skar cilvēku izpratnes par tēmām, tad skaidrs, ka viena patiesībā nav iespējama nebeidzamo variāciju dēļ. Cilvēki ir pārāk dažādi, lai mēs spētu nodibināt vienu, absolūtu kārtību visiem.

Mani nepamet izjūta, ka tu vienkārši spītīgi nevēlies ieraudzīt dažas lietas, tāpēc turpini to, ko turpini. Es tev no sirds iesaku rast savā dzīvē balansu un mieru, un pievērsties kam produktīvākam. Bez sarkasma. Ieguldies ar visu sirdi procesos, kas tevī raisa mieru, un tu zelsi.

Jā, es spītīgi atsakos atzīt modernā cilvēka kognitīvās disonanses, viņam vienlaikus apgalvojot, ka "fizika tagad rāda, ka viss ir nenoteikts", bet vienlaikus nepamanot ironiju, ka viņš ir izteicis absolūtu patiesību par to, ko fizika nu rāda vai nerāda. Viss tavs komentārs pretendē uz patiesību. Apgalvojums "viss ir relatīvs" ir self-defeating, jo šis pats apgalvojums nepretendē uz relativitāti un "katram savs". Es tiešām spītīgi atsakos saprast, kā modernais 21. gs. cilvēks var šo bērnišķīgo "katram savs, you do you" dogmu atzīt kā nopietnu un patiesu lietu aprakstu. Tu jau trīs ierakstus mēģini šo "dzīvosim draudzīgi" pasniegt kā Patiesību. Viss kārtībā - fakts, ka dažādiem civēkiem ir dažādi viedokļi, nenozīmē, ka tie visi ir vienlīdz patiesi. Graudi ir jānošķir no pelavām. Hipiju laiks ir beidzies.

Bet, draugs, tu jau esi šī modernā cilvēka kognitīvā disonanse, tur jau tā sāls. Tu esi izspļauts postmodernisma dēls, mazs vēmkelis latviešu interneta nebūtības ārēs, vien niecīga vienība, kura vaimanas virtuālais garāmgājējs uztver kā traka vīra klaigas par strauji tuvojošos drūmo nākotni. Taču nē, šādi tēli kā tu vēsturē ir bijuši vienmēr. Viņi, nespējot paskatīties paši uz sevi, ir nolemti atkārtot vienu un to pašu stāstu par skumjo cilvēku, kurš, nespēdams sadzīvot ar savu realitāti un tādējādi nespējot pielāgoties strauji mainīgās pasaules nosacījumiem, sajūk prātā. Un es te runāju par tavu psihi, nevis par socioloģiskiem fenomeniem vai kaut kādām sabiedrības deviācijām. Iesaku parūpēties par to, jo galu galā tava mentālā labklājība tev ir tas, kam tev būtu jārūp tā patiesi. Katrā ziņā vairāk par šo netaktisko ārdīšanos cibā.

Un galu galā mana komentēšanas maniere krasi atšķiras no tava,s jo man nav neviens jāpārliecina par kaut kādu taisnību vai ideoloģiju, vai par to, ka ir pienācis civilizācija gals. Neesmu nekad jutis šādu nepieciešamību. Ar saviem ierakstiem vēlos vērst uzmanību uz iesakņojušos problēmu šajā virtuālajā emuārā. Jūs pārāk bieži savā starpā komunicējat tā, kā jūs nekomunicētu dzīvē. Jo dzīvē kāds emociju ietekmē varētu tikt sāpināts. Un tā kā mēs šeit visi vairāk vai mazāk zinām personas, kas slēpjas aiz nikiem man tas šķiet sasodīti bezgaumīgi. Tādas manieres komunikācijai ir piemērots reddits vai 4chans. Neviens cibā nav nekad sludinājis savu politiku, jo tā netiek uzskatīta par labu gaumi. Ja ap šo brīdi to joprojām spēj sev apelēt, ka dari kaut ko produktīvu, komunicējot ar cilvēkiem, kuri ar tevi nevēlas komunicēt, tad tev būtu nopietni jāpadomā par to, ko tu dari ar savu dzīvi, jaunais cilvēk.

Problēmas ir nevis krišjānim, bet tev. Un tieši tev būtu nopietni jāpadomā par to, ko tu dari ar savu dzīvi, jaunais cilvēk.

Ak jel, Dies's pasarg, mani bezgalīgi neinteresē "personīgās" lietas, subjektivitāte un "komunikācija", nemaz nerunājot par vēl vienu modernā cilvēka bubuli, kas saucas "mentālā labklājība". Skaidrs, sapratu Tavu pozīciju. Es par Patiesību, Tu par niecīgajiem cilvēciņiem. Par psihi (un taro kārtīm) vari runāties ar jūzeri "teja".

Pat cilvēcība nav galvenais - saprātīgumu var pazaudēt.

Jā, laikam korektāk būtu bijis lietot vārdu "(ne)saprātīgums". Cilvēciskāk laikam iz manas vēlmes runāt/norādīt uz plašāku aspektu. Uz to, ka, tā uzvezdamies ikdienā virtuālajās vidēs, cilvēki sev laupa paši savu cilvēcību. Brīžiem no malas izskatās, ka tas ir tāds īpatnējs mazohisma paveids. Taču tai pat laikā es ievēroju, ka noteiktās dienās, kad, piemēram, esmu vairāk izbesījies, mēdzu iesaistīties bezjēdzīgākās diskusijās. Tāpēc, skatoties uz sevi, sāku spriest par citiem :)

Uz mani viennozimigi vislielako iespaidu atstaj cilveki kas maca ar savu piemeru. Cilveki, kuru darbi saskan ar vardiem. Teoretiskie skolotaji raisa vien aizdomas, smininu vai vienkarsi kaitina.