Ir vienkārši neticami, ka tu pats nesaproti, kādu absurdu tu esi šeit deklarējis!
Tu raksti "LGBT cilvēki" un tūlīt pēc tam "adoptēti bērni". Tavas koncepcijas kontekstā šie "bērni" izskatās kaut kas pakārtots minētajiem "cilvēkiem".
Ja tu joprojām neapjēdz, ka LGBT ir margināla deviācija, tad tu acīmredzot nesapratīsi arī, ka nevis skolotājus un skolēnus jāskolo un jāaudzina aprast ar šīm deviācijām, bet gan jārada apstākļi, lai bērni, kuri zaudējuši iespēju augt normālās ģimenēs netiktu atdoti deviantiem un pāraudzināti par deviantiem.

Nu jā margināla deviācija. Ir visādas marginālas deviācijas, ko visām aizliegsim audzināt bērnus utt?

/ka nevis skolotājus un skolēnus jāskolo un jāaudzina aprast ar šīm deviācijām, bet gan jārada apstākļi, lai bērni, kuri zaudējuši iespēju augt normālās ģimenēs netiktu atdoti deviantiem un pāraudzināti par deviantiem./

Paskatīsimies kā tu piemērosi šo konceptu citām marginālām deviācijām.

Aizliegt adoptēt.

T.i. es pareizi sapratu, aizliegt adoptēt visām deviācijām?

Cilvēces vēsture ir deviāciju vēsture. Un pārmaiņu, tapšanas un pielāgošanās. Un sadzīvošanas vēsture.

Mēs patiesi savulaik dzīvojām laikā, kad vairums atšķirīgas seksualitātes preferences uztvēra kā kaut ko absolūti nepieņemamu. Taču tie laiki ir mainījušies. Un to var just. Cilvēki sāk justies komfortabli par to, kādi viņi ir. Latvijā tas nav tik izteikti, taču notiek. Man pat paziņu lokā ir cilvēki, kuri vairs nebaidās no savas seksualitātes. Protams, viņi to nepostulē visur, kā labējās propagandas to mēdz norādīt. Taču vismaz viņi ir autentiski savā un citu priekšā. Un neizliekas par to, kas viņi nav.

Tas, ka tu norādīji uz to, labi raksturo tev līdzīgo cilvēku "whishful thinking'u", kas izpaužas kā "LBTQ ir nieka deviācija, kas būtu jāizskauž". Kā? Pray the gay away? Tātad tiem miljoniem cilvēku, kuri n-to no viņiem neatkarīgo apstākļu dēļ ir ar citu preferenci, būtu jādzīvo dzīves, kur sabiedrība nicina viņu eksistenci. Es ļoti labi saprotu, cik grūti varētu būt tev pašam pieņemt savu latento homoseksualitāti. Nenosodi sevi tik ļoti, getting topped by a dude isn't evil.

Esmu ievērojis, ka right leaning cilvēki izteiktāk ir tie, kuriem, atļaušos, īpaši neiet ar sievietēm. Un kuri tāpēc nicina jebkuru laimīgu un realizētu seksualitāti, piesaucot simtiem bulštargumentu par kristietībām, šmistietībām un faking amišiem.

Get the fook outta here, you latently homosexual homo basher!

Izskatās, ka esi vēl lielāks muļķis nekā līdz šim sevi reprezentēji, ja neko no manis teiktā neesi sapratis.
Pirmkārt jau, savas dziļās iekšējās, iespējams, latentās psihes problēmas cenšoties projicēt uz citiem, šajā gadījumā mani, piedēvējot man savus murgus. Diršana par sakarībām starp labējiem uzskatiem un neveiksmēm attiecībās ar pretējo dzimumu, vispār ir tava truluma augstākā pilotāža, lol
Otrkārt, un tas ir pats galvenais, es nekur neapgalvoju, ka cilvēki, kas pieder LGBT, būtu jāizskauž, bet gan to, ka nav pieļaujams, ka sabiedrība primāri rūpētos nevis par bērnu, kuri zaudējuši iespēju augt normālās dabiskās ģimenēs, interesēm, lai tie izaugtu ar nesakropļotu psihi un domāšanu, bet gan izdabātu LGBT deviantu iegribām un vēlmēm.

The fook outta here, you latent little bitch!

Ļoti paredzama reakcija, kad trūkst loģiskas argumentācijas.

Nē, zaķīt, šī reakcija bija speciāli šoreiz un speciāli tev, jo tu ar savu komunikācijas manieri esi parādījis sevi no viņa vispretīgākās un zemiskākās puses - kā cilvēku, kurš komunikāciju pielieto, lai vienkārši smirdētu. Lai radītu emocionālu pretreakciju. Jo tu neesi ieinteresēts saprast otru pusi. Vai virzīties kaut kur. Nē, tu komentē, lai padirstu. Tu esi ieinteresēts dirst, kas nozīmē, ka labi apzinies, ka cilvēks, ar ko saraksties, nemaz neveltīs laiku, lai lasītu, ko raksti, jo pietiek jau ar apzināšanos, lai neturpinātu: "Jā, šis cilvēks nav ieinteresēts komunicēt."

Tāpēc - manas iepriekšējās atbildes. Atļāvos nolaisties līdz tavam līmenim, lai uzskatāmāk iezīmētu šo tavu problēmu.

Saruna izbeidzas tajā brīdī, kad viena puse atzinusi otru par nespējīgu normāli komunicēt. Neliegšu tev šo prieku bezjēdzīgi komentēt, taču apzinies, ka tas netiek lasīts. Ja kādu mēnesi, divus uzvedīsies labi (t.i., komentēsi cieņpilnā manierē), sākšu atkal lasīt tavus komentārus.

Visbeidzot. Viens, ko nesaprotu - kāpēc tu vislaik esi tik dusmīgs? Tiešām vēltos saprast. Tas izriet iz bezpalīdzības, ko izjūti šīs realitātes priekšā? Savu traumu priekšā? Vai tu vienkārši dzīvo tik emocijnabadzīgu dzīvi, ka dročī pat uz citu cilvēku negatīvo reakciju virtuālajā vidē? Jo skaidrs, ka cilvēks, kurš jūtas savā ādā un laiktelpā normāli, neveidotu tādas sarakstes. Katrā ziņā es tev vēlos atvainoties par to, ka skolas laikā tev tik ļoti darīju pāri. Atvainoties visiem bērniem, kuri, iespējams, tāpēc vecumdienās izliek savas konservētās dusmas virtuālajās vidēs. Es neākstos - lūdzu, piedod man!

Es nebūt neesmu visu laiku un uz visiem dusmīgs. Dusmīgs esmu tikai uz arogantiem nejēgām. Visgrūtāk man paciešami cilvēki, kuri savu vājo izpratni par lietām, kurām izsakās, papildina ar uzpūtīgu pārākuma tēlošanu - akurāt kā tu.

Cilvēks, kurš mīl bērnus, gan savus, gan tādus, kuriem trūkst normālas ģimenes, nevar būt vienādi līdzjūtīgs un atbalstošs pret viņiem un tai pat laikā arī pret transgenderiem un homīšiem, kuri dikti grib šādus bērnus adoptēt, līdz ar to liedzot tiem izaugt dabiskas, normālas ģimenes apstākļos. Tā vienkārši ir aksioma.
Tā kā tu to nespēj saprast, tad problēmas ir tev nevis man.
Tāpēc arī es nespēju cieņpilni attiekties pret tevi un šādiem taviem viedokļiem.

Par vienu gan tev ir taisnība - es patiesi jūtos pārāks par tādu tēlu kā tu. Patiesībā nekad dzīvē nebiju jutis līdzīgas izjūtas attiecībā pret citiem cilvēkiem, taču apziņa, ka eksistē tāds cilvēks kā tu, kurš vēlas nepārtraukti skriet ar galvu sienā, komentējot citu cilvēku postus ar mērķi viņos izraisīt pret sevi riebumu vienkārši kairina manus iracionalā mākslinieka-postmodernista dvēselītes dziļākos receptorus :)

Ja tu atzīsti sevi par kaitniecisku vienību, cilvēki izturēsies pret tevi kā tā. Tāpēc - lai sokas, latentais gejumīli.

Indoktrinācija nav izglītošana. Paskatītos kādu dziesmu tu dziedātu, ja kāds ieteiktu izglītot pedagogus katoliciskā garā.

Nuuu tas būtu ekvivalents informēšanai ka katoļi nav immanenti ļauni necilvēki no kuriem jāturas tālāk, ka mes arī +/- varētu piekrist, tātā pašā mērā kā par lgbt cilvēkiem.

Es runāju par reliģiozu audzināšanu. Kreisie, protams, neuzskata, ka viņi nodarbojas ar ideoloģisku apstrādi, viņi to sauc respektablos vārdos ar neitrālu skanējumu, kā "izglītošana". Pazīstama metode jau kopš padumjajiem.

Nē nu ideoloģija ir ideoloģija, jebkura.

Cita lieta ir izdlītot ar evidence based atziņām tādām kā pastāv dažādas seksuālas orientācijas utt.

Tas, ka kaut kas pastāv ir sausa infa, no kuras nekas tālāk neizriet. Pastāv un pastāv. Uz tā nevar balstīt ja'būtības.

Ja kkas pastāv uz tā var taisīt un var netaisīt jābūtības bet pastāvošo ir vērts ņemt vērā plānojot.

Mani vairāk interesē, kā risināt problēmu "noteikti bērni pazemo citus bērnus, graujot viņu potenciālu". Es vienkārši labi empatizēju ar abām pusēm, jo biju tas varmāka. Dies, vecīt, ja manā klasē būtu bijis kāds gejs un viņš būtu sastapies ar mani un maniem biedriem, baidos, ka, ja nenomainītu klasi, tad tas viņam varētu būt beidzies ar suicīdu. Par laimi tā nebija. Jā, es te vairāk nevis par to, ka lielie ļaunie miljardieri cenšas mums uzspiest to, ko negribam, bet gan par tīri cilvēciskām vienībām, kurām būtu jārezonē ikkatrā.

Protams, bet tas nekā nerezonē ar lielo vairumu alfabētistu izvirzīto prasību. Šīs prasības nav vienkārši mēģinājums pasargāt citādos no varmācības. Ja tas būtu tikai tas, tad no manis un daudziem citiem, nekādu pretenziju nebūtu. Nav nekādas "fobijas", tas ir apnicīgs biedēklis, ko konstruē šie aktīvisti un viņu rekrutētie līdzjutēji.

Ar noteiktiem valsts politikas centieniem konkrētā virzienā. Skandināvijā skolās un bērnu dārzos, piemēram, māca, ka apsaukāties ir slikti, un izskaidro arī, kāpēc. Ja kādu apsaukā, tas ir bezmaz sliktākais, kas var būt, nākamais ir tikai fiziska vardarbība. Un nav svarīgi, kāds ir apsaukāšanas iemesls. Tas gan nenozīmē, ka bērnībā cilvēki to nedara, jo bērniem, protams, tīri dabiski gribas izmēģināt robežas, tomēr tur sabiedrība to nevis veicina, bet kontrolē. Palasot komīšus delfos, piemēram (pat neanonīmos!), ir redzams, ka mūsu sabiedrībā ir nenormāli daudz agresijas - pret jebko, pilnīgi jebko, un bez iemesla. Ja bērni to ikdienā redz ģimenē, redz skolā, redz internetā un redz uz ielas, viņiem ir diezgan grūti darīt/domāt citādi, ja nav kāda labā parauga vai konkrētu prasību tā nedarīt.

Jā, abnormāli daudz agresijas. Kā forumos komentē latvieši, kā amerikāņi, kā internacionālajos - lielākā atšķirība ir tieši toksicitātē, ko citur esmu novērojis krietni mazākā apjomā. Protams, tā ir visur, taču latvieši kaut kā retāk pieiet sarunai no "es vēlos saprasties ar tevi, brāli cilvēk", bet gan "kas tas par lohu?". Taču šeit vēlos piebilst, ka man liekas, ka latviešu internetā komentēt dodas tikai noteikta tipa cilvēki. Uzkalusi mani. Ap 2021.gadu latvieši jau labi saprot, ka .lv neta komentos labāk neuzturēties. Un tāpēc lielākā daļa cilvēku, sevišķi tie, kuri nav, atvainojos, pisti galvā un tāpēc nealkst vislaik agresiju (savu un citu), atturas no komentāru lapu ameklējuma.

Latvijā ir ļoti daudz skumju, sistēmā vīlušos cilvēku, kuri izbauda vārda brīvību tā visnepatīkamākajā izpausmē. Mūsu trauma ir liela, jo tā saistīta ne tikai ar pagātni, bet arī ar nākotni. Mēs apzināmies, ka izmirstam un ka tā vietā, lai kaut kas tiktu darīts, valstī fundamentāli nekas nemainās, lai lietas sāktu virzīties "pareizajā virzienā". Un īpaši jau tagad, C-19 aizliegumu dēļ, cilvēki ir tik ļoti izbesījušies, ka toksicitāte ir augstākajā līmenī, kāda tā jebkad bijusi. Arī cibā. Un visā pasaulē.

Es latvietim ieteiktu nedomāt par pagātni un nākotni, bet koncentrēties uz mirkli. Rast sevī mieru un balansu, un tad paskatīties uz lietām un pasauli. Viegli teikt, ne? Mēs esam pārāk aizspriedumaini, lai uzticētos citām izpratnēm kā vien kurnēšanai un diršanai. Skumji, bet fakts. Atkal, kā jau visos jautājumos, kas saistīti ar situācijas uzlabošanos Latvijā, jāpiesauc vārdi "gan jau pēc pāris paaudzēm".

Ak jā, par to, kā rīkoties - jā, noteikti skolās būtu jārunā par cieņpilnu attieksmi, ja mēs patiešām nevēlamies, lai šie cilvēki, kuri ir mūsu sabiedrības daļa, gribam vai negribam, netiktu traumēti un iznīcināti.

Interesanti, ka tu piemini Zviedriju. Liekulīgi politiķi, kas sargā bērnus no lamuvārdiem un tajā pašā laikā importē cilvēkus, kas šos bērnus aplaupa, varo un slepkavo. Valsts, kurā agresijas līmenis, pateicoties tolerances un cilvēkmīlestības krustnešiem, ir viens no augstākajiem Eiropā. Tāds lūk tas modernais humānisms, par kuru jūs tā jūsmojat.

Bet politiķi vienmēr ir un būs liekulīgi, tas tā ir profesijas specifika. Un mācītāji vienmēr pisīs bērnus. Un žīdi vienmēr būs labāki naudas akumulēšanā. Vienmēr būs bagātie, kuri spēlēs tumšas un bīstamas spēlītes, rokas, kas kustinās marionetes uz pasaules skatuves. Kamēr tu nepiedāvā mums labāku risinājumu, kāpēc lai mēs virzītos prom no ceļa, pa ko ejam kopš apgaismības laikmet? Kas tu vēlies, lai kāds tevi atkal paņem dzimtsbūšanā, nesaprotu? Kaut kādu absolūto karaļa varu? Tu tik daudz gvelz par visām pasaules ciešanām, nevienā brīdī nepiedāvājot risinājumus. Tāpēc, ka tu neesi spējīgs domāt tādās kategorijās. Tev pasaule ir mēmju kopums. Kaut kas, ko redzēji internetā. Tāpēc tu par to nespēj domāt reālās pasaules kategorijās. Un tāpat tev un krišjānim ir ar vēsturi - jūs to redzat memetizētu, idealizētu. Un tāpēc mūsdienas jums šķiet tik nepareizas. Jūsu fundamentālā problēma ir greiza perspektīva.

Un atkal... Burtiski katrs teikums tavā gnidrologam adresētajā replikā ir aplams - pie tam pilnīgi, 100%- tīgi aplams. Un atkal kārtējo reizi tu šīs stulbības paud savā absolūti ne uz ko nepamatotajā uzpūtīga pašiedomāta pārākuma tonī. Ka, lūk, gnidrologam, krišjānim, man u.c. visiem esot "fundamentālas problēmas", "greizas perspektīvas", esot jāaug, jāmācās domāt "pareizās kategorijās", jāpieņemas prātā atšķirībā no ulvja.

Kaut pasaule mūsdienās ņudz no šādiem ulvjveidīgajiem prātā ārkārtīgi aprobežotajiem kreisi liberālajiem postmodernistiem - relatīvistiem, tu, čalīt, ar savu dziļā domāšanas mazspējā balstītu trulu pašiedomātu pārākumu un uzpūtību, spēj izcelties.
Ja steidzami nesāksi aizdomāties, ka, iespējams, ar tavu domāšanu un pasaules uzskatu tomēr kaut kas varbūt nav kārtībā, tikmēr tāds arogants, stulbs āksts, pret kuru cieņpilna attieksme nav iespējama, arī paliksi.

Tu nepateici nevienu konkrētu lietu par jebko. Tu esi sācis runāt lozungos līdzīgi kā daudzi kreisie. Vai tava jaunā sieviņa ir sjw? Jo izskatās, ka esi iegūlis kaut kādā dīvainā cul de sac un vairs nespēj runāt par konkrētām lietām, tikai sprediķot.
Tas ir mans abstraktais teiks tavā virzienā un tavu abstrakto teiku manā virzienā. Kad vēlēsies parunāt konkrētāk, būšu atvērts, bet uz šo atbildēt konstruktīvi tiešām nav iespējams.

Un jo nozīmēt piedāvāt "kaut ko jaunu". Kāpēc visu laiku jāpiedāvā kaut kas jauns, ja vecais strādā labāk, neka jebkas ko līdz sim piedāvājuši "jaunā izgudrotāji"? Mana loma ir veikt reality check, nevis izgudrot riteni pa jaunam.

Bet es jau tieši par to - ka vecias strādā labāk. Ka sistēma ir labi ieeļļota. Protams, mums ir jārunā par to, pat, ja nav konkrētu priekšlikumu, taču kaut kādos brīžos šī runāšana robežojas ar vai jau ir absurda. Kā tada maza bērna čīkstēšana par neizbēgamajām vakariņām ar vecākiem. Tāpēc mans iepriekšējais, pārāk emocionālais komentārs bija vinekārši kā reakcija uz šo absurdu. Jā, runājot par soc/polit.tēmām vēlos norādīt, ka manu emocionalitāti nevajg uztvert personiski. Tādas cilvēciskas vājības, reakcijas. Taču tas nemaina būtību.

Jā, mana draudzene ir SJW un izpisa mani ar lielo geju dildo, tāpēc es vairs nevaru normāli padomāt. A warrior has fallen, ne? (ņirdzu)

"Vai tas ir pareizi, ka cilvēki ir sākuši aktīvi pielietot nekad nebijušu citu (parasti tobrīd sociāli aktuālu) cilvēku (parasti kaut kad iepriekš) teiktā "izsekošanas" metodi, rokoties pa visu viņu pieejamo sociālo tīklu vēsturi, parasti ar mērķi ietekmēt šī cilvēka pozīciju, darbu, dzīvi vai arī tas tiek darīt, lai pārliecinātu citus, ka šis izpētes subjekts ir (bijis?) liekulis, rasists, seksists, homofobs, kriptonacists, fašists, utt., u.t.jpr.?"

Nav pareizi. Lai rakātos pa kāda cilvēka gadiem senu soctīklu vēsturi, ir jābūt neveselīgai apsēstībai. (Saprātīgos apmēros un bez trakošanas) reaģēt uz neseniem un svaigiem paziņojumiem ir ok, jo ar lielu varbūtību cilvēks joprojām domā tāpat kā pirms pāris mēnešiem. Turpretī pirms daudziem gadiem rakstītais ir ar lielu varbūtību vairs neatbilstošs cilvēka aktuālajiem uzskatiem. Ja nu ir gadījumā kas tiešām nopietni ekstrēms kādreiz sarakstīts, tad ir vērts pārjautāt, bet par vecu stulbu anekdoti cilvēku likt pie kauna staba ir dikti viduslaicīga izklaide.

Liekas, ka cilvēks, kurš varētu atzīt šādu rakāšanos pa pagātni par pozitīvu trendu, kaut kā iet ļoti kopā nostādni "pofig, ka gov lasa manu email/facebook, es tāpat neko sliktu nedaru/nedomāju". Tāds ļoti misguided. Dažbrīd bail, ka viņu uz planētas ir pārāk daudz, teiksim, vairākums. Bet brīžiem liekas, ka tomēr nē, ka vienkārši interneta lapu un appu algoritmu dēļ cilvēkiem rodas iespaids, ka viedoklis X ir overrepresented vai tieši underrepresented, u.tml. Jā, mūsdienās ir tik nenormāli grūti netikt iebarotam ar info. "One way or antoher."

M, šeit varētu būt vietā ļoti vecais joks: Internet doesn't make you stupid, it just makes your stupidity more accessible to others.

Es kaut kad noskatījos īsu interviju ar vienu čali, kurš labu laiku bija aizrāvies ar kancelēšanu twiterī, bet tagad attapies. Viņš to aprakstīja kā atkarību - no rīta pamosties, un pirmā lieta pie kafijas krūzes ir skrollot cauri twiterim un meklēt, kurš atkal ir ko nepareizu pateicis, lai to varētu šērot ar savu augstprātīgo komentāru un čekot līdzi, kā augot šērotāju un laikotāju skaitam, paralēli aug dopamīna līmenis asinīs. Principā, tādi visprimitīvākie sociālie instinkti - kopības sajūta, ko rada kolektīva noknābāšana. Un gan jau, ka tie krīpīgie veči, kas feministēm sūta vardarbīgi seksualizētas draudu vēstules, arī gūst kaut kādu līdzīgu primitīvu kaifu no domas, ka viņi cīnās sabiedrības interesēs.

Iespējams, ka es esmu naiva optimiste, bet man patiešām liekas, ka šādi cilvēki ir mazākums. Vnk, viņi velta tik lielu daļu savas dzīves tādām morbīdām izklaidēm, ka spēj radīt vairākuma ilūziju.