- 3/4/21 11:50 pm
-
Nē, zaķīt, šī reakcija bija speciāli šoreiz un speciāli tev, jo tu ar savu komunikācijas manieri esi parādījis sevi no viņa vispretīgākās un zemiskākās puses - kā cilvēku, kurš komunikāciju pielieto, lai vienkārši smirdētu. Lai radītu emocionālu pretreakciju. Jo tu neesi ieinteresēts saprast otru pusi. Vai virzīties kaut kur. Nē, tu komentē, lai padirstu. Tu esi ieinteresēts dirst, kas nozīmē, ka labi apzinies, ka cilvēks, ar ko saraksties, nemaz neveltīs laiku, lai lasītu, ko raksti, jo pietiek jau ar apzināšanos, lai neturpinātu: "Jā, šis cilvēks nav ieinteresēts komunicēt."
Tāpēc - manas iepriekšējās atbildes. Atļāvos nolaisties līdz tavam līmenim, lai uzskatāmāk iezīmētu šo tavu problēmu.
Saruna izbeidzas tajā brīdī, kad viena puse atzinusi otru par nespējīgu normāli komunicēt. Neliegšu tev šo prieku bezjēdzīgi komentēt, taču apzinies, ka tas netiek lasīts. Ja kādu mēnesi, divus uzvedīsies labi (t.i., komentēsi cieņpilnā manierē), sākšu atkal lasīt tavus komentārus.
Visbeidzot. Viens, ko nesaprotu - kāpēc tu vislaik esi tik dusmīgs? Tiešām vēltos saprast. Tas izriet iz bezpalīdzības, ko izjūti šīs realitātes priekšā? Savu traumu priekšā? Vai tu vienkārši dzīvo tik emocijnabadzīgu dzīvi, ka dročī pat uz citu cilvēku negatīvo reakciju virtuālajā vidē? Jo skaidrs, ka cilvēks, kurš jūtas savā ādā un laiktelpā normāli, neveidotu tādas sarakstes. Katrā ziņā es tev vēlos atvainoties par to, ka skolas laikā tev tik ļoti darīju pāri. Atvainoties visiem bērniem, kuri, iespējams, tāpēc vecumdienās izliek savas konservētās dusmas virtuālajās vidēs. Es neākstos - lūdzu, piedod man!