Piemēram, Āzijā kristietība ir ļoti relevanta jau tagad, paskaties uz Dienvidkoreju - tā drīz būs kristiešu valsts.

Vai ir kāds labs videomateriāls, ar ko vari padalīties, kas ir par Azn christianity tēmu?

Nav

Bet nu jā - #deusvult #1099 #neverforget

Nē, ateisms

Lol, nemaz nesāc. Ateisms nevar nest gaismu amorālā pasaulē, kad tā sauc atpakļ pēc tradīciijas. Tas ir neiespējams, tas ir pret ateisma dabu. Es to saku kā ex-ateists born again agnostiķis (stulbi smaidu). Ateisms ir so yesterday. Kaut vai tas pats Keks (jeb Pepe the Frog, kas beigās izrādījās esam ne tikai meme, bet arī miris seno Ēģiptiešu dievs) pierādīja, ka visas lietas caurauž zinātniski neaptveramais. Internetā vērīgie par to ievāca daudz pierādījumus, rekur viens no apkopojumiem (es šo apskatīju pavirši, bet pēc acs uzmetiena, šķiet, tur ir precīzi par tēmu) - https://pepethefrogfaith.wordpress.com

Nepareizi. Ateisms ir filozofiskais materiālisms jeb naturālisms un daži vienkārši secinājumi no tā, also īsta (adekvāta, korekta) morāle ( bez morāles surogātiem un protēzēm) kāreiz izriet no materiālisma, tātad ir komplementāra ar ateismu.
Tātad -lai tiktu pie adekvātas morāles, jānomet ilūzijas. Nomest ilūzijas = nonākt pie materiālisma => ateisma.

/ pierādīja, ka visas lietas caurauž zinātniski neaptveramais. /

Tipiska mitoloģiskā domāšana. Cilvēki jauc elementāras lietas. Tas, ka jebkurā laikā ir vēl neuzzinātas lietas nenozīmē ka pastāv principiāli neuzzināmas lietas.

Un tā godīgi: tev šķiet, ka pasaule soļo lielāka racionālisma virzienā? Tev šķiet, ka cilvēki tiešām ļoti kāro atmest mītoloģisko domāšanu un apzināties, ka visums ir liels, tukšs un vienaldzīgs? Daudzās lietās Marksam var un vajag nepiekrist, bet par to opiju viņam bija taisnība: reliģija ir tāds narkotisks pretsāpju līdzeklis, pēc kuŗa pieprasījums tad, ja reālitāte ir pārāk sāpīga un gribas ar kaut ko aizmirsties. Neredzu, kā tas tuvākajā laikā varētu mazināties.

Tev ir taisnība tādā nozīmē, ka ateisms pats par sevi ir tikai neticība dievam vai dieviem, nevis kaut kāda morāla uzskatu sistēma. Tomēr tas bieži vien iet rokrokā ar tādām lietām kā racionālisms un humānisms, bet tās lietas gan var nest gaismu amorālā pasaulē.

Saukšana atpakaļ pēc tradīcijas nav tik daudz vēlme atgriezties pagātnē kā sarūgtinājums par to, kāda pasaule ir tagad; gribas patverties kaut kādā pagātnē, kas -- it īpaši tad, ja pats to neesi piedzīvojis -- šķiet daudz jaukāka, saprotamāka un kārtīgāka. Kaut vai šitie Padsavienības fanāti, kas piedzimuši jau pēc viņas beigām: viņi nefano par rindām pēc sviesta vai pavēstēm ierasties uz pārrunām VDK, viņiem šķiet, ka padomiskā pagātne ir lieliska atbilde neveiksmīgajai tagadnei. Bet, ja nu Padsavienība tiešām atgrieztos, daudziem tā sajūsma atsaltu līdz ar pirmo reizi, kad ments viņu aizturētu par to, ka dienas laikā aizgājis uz kino (true story, btw).

Tas pats ar kristietību. Fanot par kristietību kā alternātīvu mūsdienu pasaulei ir saprotami un varbūt pat zināmā mērā mīlīgi. Taču ir aizdomas, ka mūsdienu jaunietis tomēr tā neērti sajustos, kad baznīcā viņu sāktu močīt par pirmslaulības dzimumsakariem un stāstīt, kā viņš ir pelnījis degt ellē (un arī true story).